Misija plānota desmit dienas. Otss informēja, ka misija ceļā uz traģēdijas vietu dosies 19. vai 20. jūlijā no Zviedrijas ostas Karlskrūnā. Ceļā uz "Estonia" vraka vietu misijas kuģim atkarībā no laikapstākļiem jāpavada apmēram pusotra diena.
Misijas darba plāns paredz nofilmēt kuģa automašīnu klāju, pacelt rampu un nofilmēt iepriekšējās misijās nenofilmētās vietas, piemēram, zonu aiz rampas.
Tāpat varētu izcelt arī dažus citus vraka tuvumā esošus objektus. Filmēšanu plānots veikts gan vraka ārpusē, gan iekšpusē.
Otss uzsvēra, ka neviens cilvēks misijas laikā netiks sūtīts 80 metru dziļumā, kur Baltijas jūras dzelmē atrodas prāmja vraks.
Izcelto rampu plānots nogādāt Paldisku ostā, kur saskaņā ar Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas pārvaldi to analizēs Igaunijas puse.
Otss precizēja, ka plānots veikt metāla analīzi, lāzerskenēšanu un ķīmisko analīzi. Izmeklēšanā varētu noskaidrot, vai uz rampas atrodas kādu citu vielu pēdas, kas liecinātu par, piemēram, sadursmi jūrā.
Misijas laikā iegūtie dati tiks izmantoti "Estonia" digitālā modeļa veidošanā. Modeli pabeigt plānots nākamgad.
Vraka izpētes misijā piedalās Igaunija, Zviedrija un Somija. Pašlaik plānoto misiju finansē Zviedrija, kas misijas veikšanai nolīgusi Norvēģijas kompāniju ar starptautisku pētniecības apkalpi.
Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja vadītājs solīja, ka iespēju robežās iegūtie materiāli tiks publicēti, saskaņojot ar Zviedrijas pusi.
Pētnieku misija uz "Estonia" vraku devās arī pagājušajā vasarā. Ar zemūdens robota palīdzību tika iegūti vairāk nekā 40 000 attēlu.
KONTEKSTS:
Prāmis "Estonia" nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis "Estonia" nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju – stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.
2021. gada vasarā uz prāmja nogrimšanas vietu vispirms devās Igaunijas, Zviedrijas un Somijas valdību atbalstītā ekspedīcija. Pēc tam izpēti veica arī otra ekspedīcija, kas privāti finansēta ar laikraksta "Postimees" un citu Igaunijas un Zviedrijas sponsoru līdzekļiem.
