Zviedrijas prokuratūra norādīja, ka nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka notikusi prāmja sadursme ar kuģi vai peldošu objektu, vai sprādzienu priekšgalā.
Igaunijas varas iestāžu, Somijas un Zviedrijas speciālistu veiktā izmeklēšana nav sniegusi informāciju, kas dod pamatu uzskatīt, ka pastrādāts noziegums. Nav apstiprinājušies arī nekādi citi pierādījumi, līdz ar to prokuratūra neuzsāks jaunu sākotnējo izmeklēšanu un lietu slēgs.
KONTEKSTS:
Prāmis "Estonia" nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz kuģa bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar lielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija 1997. gadā secināja, ka prāmis "Estonia" nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. Saskaņā ar oficiālo versiju – stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.
2020. gadā, nākot gaismā filmētāju atklājumam par caurumu vraka sānos, Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks jaunu izmeklēšanu.
