"Istiklal" jeb Brīvības iela ir viena no visslavenākajām Stambulas artērijām. To var atrast visos tūrisma ceļvežos un rekomendācijās. Tā ir gājēju iela, ko no abām pusēm ieskauj veikali, restorāni, tējnīcas, kuru skatlogos augstās piramīdās sarindoti Austrumu saldumi visās varavīksnes krāsās, kārdinošu smaržu izplata ceptie kastaņi, kurus tirgo tepat laukā, no ratiņiem, brūnganu kliņģerīšu virtenes, saldējuma kioski, kāds izpūtis ziepju burbuļus bērniem par prieku.
- Bijušais tulks Kanādas vēstniecībā, tagad dzied Stambulas ielās
- Bēgļi sastopami it visur
- Latvijas vēstnieks Turcijā: Turcija ir daudz palīdzējusi
- Turki sapratuši, ka daļa sīriešu paliks Turcijā
- ES un Turcijas diplomātiskā cīņa
Bijušais tulks Kanādas vēstniecībā, tagad dzied Stambulas ielās
Šajā ielā nekursē transports, tikai reizumis garām aizdudina senatnīgs tramvajs. Tā ir dzīva, krāsaina un skaļa, un jā arī pilna ielu muzikantu.
Vienu no viņiem satieku pie kāda nama mūra kolonnām, kam abās pusēs ir apģērbu veikals. Gara auguma, gados virs 30, glīti ģērbts – acenēs, zilā kreklā, svīterī, pelēkās biksēs, brūnās kurpēs, kas teju vai pieskaņotas viņa ģitāras krāsai un siksniņai, kurā piesiets sniegbalts suns.
Uz ietves - atvērts pelēks ģitāras maks, kurā jau iegūlušas vairākas turku liras.
Muzikants ir no Sīrijas, bet puišu grupa, kas viņā aizgrābti klausās – no Saūda Arābijas.
Muzikants ir strikts un vairāk neko nestāsta, kamēr ģitāras makā nav ielikta sava daļa maksas. Tad, kad to izdara viņš stādās priekšā šādi: "Mans vārds ir Hulio. Hulio-Berto-Banderas-Frančisko- Disabato. Un es šeit esmu kara dēļ".
Kad viņš to pasaka, es neticīgi apšaubu vārda īstumu, un, protams, tas tāds nav. Vēlāk viņš man ierakstīs īsto vārdu blociņā, bet lūgs neizpaust. Hulio patiesībā ir no Damaskas Sīrijā. Viņš Stambulā dzīvo jau divus gadus. Saku, ka viņam ir lieliska angļu valoda un, ka, domājams, Damaskā viņš ir strādājis labu darbu.
"Es strādāju Kanādas vēstniecībā sākumā kā apsargs, bet tad mani paaugstināja darbā par tulku. Es, protams, nevarēju palikt, jo visas vēstniecības aizslēdza. Tagad es dziedu Stambulā un šādi pelnu naudu," saka Hulio.
Ar Hulio Stambulā kopā ir sieva un māte, un mēnesī, dziedot uz ielas, viņš var nopelnīt ap 2000 turku liru, kas ir ap 600 eiro. "Tas nav viegli, bet mēs tiekam galā, un es cenšos aizmirst Sīriju," viņš saka.
Tikai tuvumā esot, ievēroju, ka Hulio glītās, gaumīgās drēbes, kas rada iespaidu, ka viņš tikpat labi varētu strādāt labi apmaksātu darbu birojā, un te uz ielas dzied pusdienu pārtraukumos, patiesībā ir rūpīgi koptas, taču jau krietni novalkātas.
Šo brīvības ielu Stambulā ir iecienījuši tūristi no arābu zemēm, Persijas līča valstīm, kam tiek Damaskas Hulio dziedātās dziesmas. "Tās tiešām ir ļoti skaistas, par mīlestību," viņš saka. Lai gan klausītāju ir daudz, nauda ģitāras makā krīt lēnām un negribīgi.
Hulio šajā ielā ir pazīstams. Kāda sieviete izteiksmīgā galvas lakatā ar vairākiem iepirkuma saiņiem pie rokas atnes Hulio sunim ar gaļu bagātīgi pildītu kebabu.
Pie Hulio atnāk vēl citi, viņam līdzīgi gados jauni sīrieši, ar ģitāru plecos, aprunājas un aiziet savās gaitās, dziedat ielās.
Stambulā, kurā mīt ap 14 miljonu iedzīvotāju, vismaz pusmiljons ir no Sīrijas kara bēgušo.
Te viņu vismaz vēl aizvadītajā gadā bija vairāk nekā visā ES kopumā. Lielās pilsētas ir tās, kuras piesaista vismaz darba spējīgos. Te dažādajā un arī starptautiskajā cilvēku vidē, ir iespējams kā nebūt atrast darbu vai piepelnīties.
Damaskas Hulio, var sacīt, savā ziņā ir veiksminieks, jo pilsētā ir plaši zināmi graustu rajoni, kuros dzīvo citi no Sīrijas bēgušie. To vidū arī bez vecākiem palikušie bērni, kuri pārdod ūdeni, našķus pilsētu krustojumus, un kas atsauc atmiņā līdzīgi redzētas ainas Libānā.
Bēgļi sastopami it visur
Turcijā kopumā patlaban dzīvo ap trīs miljoniem Sīrijas bēgļu, kas šo valsti patlaban padara par līderi pasaulē - Turcija ir uzņēmusi visvairāk savu Sīrijas kaimiņu. Kopš Sīrijā pirms pieciem gadiem sākās karš, Turcijas iestādes 10 dažādos punktos valstī ir izveidojušas 25 nometnes. Taču te dzīvo labi, ja pāris simts tūkstoši cilvēku.
Lielais vairums ir ārpus tām un cīnās par sevi un dzīvi paši. Sīriešiem Turcijas valsts nepiešķir bēgļu statusu.
Viņi ir viesi, kuriem ir ļauts šeit būt un meklēt savu izdzīvošanas ceļu, gluži kā Hulio no Damaskas, kuram, vēl pirms dažiem gadiem strādājot Kanādas vēstniecībā, ne prātā nenāca, ka kādu dienu būs spiests tik ļoti nodoties mūzikai, savam jaunības laiku hobijam, un ka tā kļūs par viņa iztikas avotu.
Turcija, tiesa, iespēju robežās ir atvēlējusi vietas sīriešu bērniem skolās, un arī jauniešiem augstskolās.
Esot gan Stambulā, gan citās vietās Turcijā Sīrijas bēgļus patiešām var sastapt teju ik uz soļa, un viņu dzīvesstāsti un likteņi ir tik dažādi.
Kamēr vieni nedomā par pārcelšanos uz citu zemi, citi grib prom. Piemēram, kāds jauns sīrietis telefona sarunā, kurš strādā ostā un lūdzas, lai viņam palīdz, lai viņu ved uz Eiropu. Tāpat to vēlas Azizs, kurš dienām sēž veikalā, Sīrijas pierobežas pilsētiņā, cerībā pārdot kaut ūdens pudeli, saldējuma kārbu, kādu augli vai Mohameds, kurš stumj ratiņus ar vārītām kukurūzas vālēm.
Šī ir tikai daļa no Sīrijas kara upuriem, kurus var sastapt Turcijas lielākajās vai mazajās pilsētās, simtiem joprojām lauž ceļu arī pāri ūdeņiem uz Grieķijas salām, atduroties pret jauno ES un Turcijas slēgtā līguma aizsargvalni.
Latvijas vēstnieks Turcijā: Turcija ir daudz palīdzējusi
Par ES un Turcijas noslēgto vienošanos runāts jau daudz, taču atgādinot var minēt svarīgāko – tā spēkā stājusies martā, un saskaņā ar to Turcija ierobežo migrantu un bēgļu plūsmu uz ES, atpakaļ uzņemot cilvēkus, kuri laivās devušies uz Grieķiju, kā arī paplašinot uzturēšanās vietas Sīrijas bēgļiem.
Savukārt Turcija no ES saņem arī būtisku finansējumu bēgļu situācijas uzlabošanai – trīs miljardus eiro, kā arī ir apsolīti vēl trīs miljardi eiro klāt, kad iepriekšējie būs iztērēti un valstij būs iemesls pieprasīt vēl. Savukārt par katru no Grieķijas atpakaļ uzņemto cilvēku, ES pie sevis izmitina vienu bēgli no sīriešu nometnēm Turcijā.
Turcijas valdība saka, ka šajā laikā Sīrijas bēgļiem iztērējusi vismaz septiņus mijardus eiro, kamēr starptautiskā sabiedrība – pusmiljardu. Sīrijas bēgļi ir kārts Turcijas rokās, lai prasītu vairāk arī no ES.
Tikko Turcijas dienvidos, tuvu Sīrijas robežai, bijis arī Latvijas vēstnieks Turcijā Atis Sjanīts. "Protams, ka viņiem Turcijā ir grūti atrast darbu, nav darba atļaujas, daudzi strādā nelegāli, piemēram, mašīnu mazgātāji," saka Sjanīts. "Dienvidos atrodas daudzi simti tūkstoši sīriešu. Turki ir izdevuši milzīgas naudas summas – tas ir jāatzīst. Tādēļ, ja ES pievieno savus pāris miljardus, tad tas ir pamatoti. Šī nauda aiziet veselībai, bērnu izglītībai, šo cilvēku aprūpei. Ja pilsētā ir 100 000 iedzīvotāju un ierodas 30 000 bēgļu, tad pilsēta nespēj absorbēt tādu milzīgu bēgļu daudzumu," saka Sjanīts.
Viņš norāda, ka "turku apņēmība šos bēgļu apgādāt un atvērtība ielaist savās valstīs" ir atzīstama.
"Ja nebūtu šīs aprūpes, tad bēgļu straumes uz Eiropu varētu būt vēl lielākas," sacīja Sjanīts. "Eiropai ir vitāli svarīgi, lai šeit bēgļu straumes apstātos. Mēs, Eiropā, neesam gatavi tādos apjomos integrēt miljoniem cilvēku no citas kultūras un citas valodas," norāda vēstnieks.
Turki sapratuši, ka daļa sīriešu paliks Turcijā
Bet viena no Turcijas stingrākajām un ES neērtākajām prasībām ir bezvīzu režīma ieviešana jau jūlijā. Tam zaļo gaismu ir devusi Eiropas Komisija, taču par to vēl šaubās Eiropas Parlaments un virkne dalībvalstu, sakot, ka Turcijā ir problēmas ar attieksmi pret kurdu opozīcijas partijām, kas parādās dažādos arī un pretterorisma likumā. Arī demokrātijas un cilvēktiesību lietas ir tālu no ideāla un galu galā Turcija ir izpildījusi tikai daļu no 72 prasībām kopumā, kas katrai dalībvalstij veicamas, lai iegūtu bezvīzu režīmu.
Bet Turcijas vara ir brīdinājusi, ka pārtrauks vienošanos no savas puses, ja ES neizpildīs šo prasību.
"Turcijai tas ir ārkārtīgi svarīgi," saka vēstnieks Sjanīts, un, ņemot vērā, cik ieinteresētas ir abas puses, bezvīzu režīms, viņaprāt, spēkā varētu stāties jau gada otrajā pusē.
Taču vēstnieks norāda uz kādu būtisku niansi, kas Eiropas telpā nav plaši skanējusi. "Iespēja ceļot būs tikai tiem Turcijas pilsoņiem, kam būs biometriskās pases, kas ir tikai 1,5 miljonam no 80 miljoniem. Lai iegūtu šo pasi, ir jāmaksā diezgan nopietna summa – virs 100 eiro un šo pasu izsniegšana būs ļoti pakāpenisks process," norādīja Sjanīts. "Tie nebūs 80 miljoni, kas gribēs ceļot uz Eiropu (..) Es šeit neredzu lielus riskus. Taču Turcijai gan ir bezvīzu režīms ar Irāku, Pakistānu, kur ir liela imigrācija," pauž Sjanīts.
Viņš teic, ka turku sabiedrība ir sapratusi, ka liela daļa sīriešu uz mūžu paliks viņu zemē, bet abas puses joprojām cer, ka agri vai vēlu karš Sīrijā norims, un vismaz daļa varēs atgriezties mājās.
Šī iemesla dēļ, daudzi sīrieši arī nevēlas ceļot tālu, bet izvēlas palikt valstīs, kas ir tuvu viņu dzimtenei. "Sīrijas kara beigas, ir atslēga," saka vēstnieks.
Pašas Turcijas valdības loma un intereses ir vērtētas dažādi. Piemēram, attiecībās ar kurdiem, kas pieprasa atzīšanu un teritoriju, bet tajā pašā laikā Sīrijā cīnās pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts", jeb "Daīš" un saņem atbalstu no ASV gluži tāpat kā NATO dalībvalsts Turcija.
ES un Turcijas diplomātiskā cīņa
Neraugoties uz sadrumstaloto politisko ainu par morālu starptautiskās sabiedrības atbildību palīdzēt Turcijai, un vispirms domājot par Sīrijas bēgļiem, šo situāciju sauc Eiropas Komisijas viceprezidente Kristalina Georgijeva.
"Mana stingra pārliecība - divi paši svarīgākie vienošanās komponenti ir veidoti tiešām balstoties uz realitāti, meklējot risinājumus. Viens – lai izbeigtu cilvēku kontrabandistu rūpalu, šo drausmīgo cilvēku izmisuma izmantošanu un radītu legālus, likumīgus veidus nokļūt Eiropā un tajā paša laikā izvērtu visus nelegālos ceļus," pauda Georgijeva.
"Otrs – mums tiešām ir jāsaprot, ka Turcija, saskaņā ar oficiālo statistiku, izmitina milzīgu bēgļu daudzumu - 2,7 miljonus, un tas ilgst jau vairākus gadus. Mums ir atbildība palīdzēt Turcijai, tāpat kā Jordānijai, Libānai, kuras ir daudz nabadzīgākas, nekā mēs, bet iznes uz saviem pleciem miljonu cilvēku traģēdiju," viņa saka.
Taču teju katru dienu ES un Turcijas attiecību līgumu par bēgļu krīzi pavada kāds drāmas piesātināts notikums. Arī laikā, kad top šis stāsts ir kārtējā reize, kad Turcija ES piedraudējusi vienošanos pārtraukt.
Jau iepriekš bija zināms, ka šāds lēmums sacels diplomātisku vētru. Turcijas valdība reaģējusi nekavējoties, uzsverot, ka šis lēmums negatīvi iespaidos abu valstu attiecības, un var skart sarunas par bēgļu krīzi.
Taču, kamēr notiek politiskās kaislības, sarunas, diskusijas, celtas prasības, Sīrijas karš Turcijas kaimiņos ne par sekundi nav zaudējis savu spēku un baisumu.
Nu jau pašas Turcijas dienvidu pierobežas pilsētas arvien biežāk saņem raķetes no džihādistu okupētajiem Sīrijas laukiem. No šīm mazpilsētām, ciemiem, tagad vēlreiz un dziļāk iekšzemē bēg gan sīrieši, gan tagad arī paši turki.
