Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels uzsvēra, ka Eiropai vairāk jāiegulda aizsardzībā un tas jādara kopā un labāk. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst jau divus gadus, un tas drīz nebeigsies, tikmēr Eiropā izsīkst militārā aprīkojuma krājumi, norādīja Borels.

Konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādīja, ka naudu tērē pārāk daudzām dažādām ieroču sistēmām, kas galvenokārt iepirktas ārpus savienības. Tāpēc 27 bloka dalībvalstis tiks aicinātas kopīgi iepirkt vismaz 40% militārā aprīkojuma.

Vestagere pauda, ka jāpanāk, lai līdz 2030. gadam 35% no aizsardzības nozares vērtības veidotu iekšējā tirdzniecība. Plānu nodos dalībvalstīm, kur notiks tālākas diskusijas.

Tikmēr Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka viņa valsts un Polija stiprinās NATO austrumu flangu, tai skaitā kopīgi attīstīs aizsardzības rūpniecību. Mediji vēsta, ka Igaunija, Francija un Polija īpašā dokumentā aicinājušas steidzami palielināt Eiropas aizsardzības gatavību.