Ķīnas pazaudētais enkurs
Nesen Baltijas jūrā tika bojāts gāzesvads "Balticconnector" un sakaru kabelis, kas savieno Igauniju un Somiju. Vēlāk parādījās ziņas, ka bojāts arī sakaru kabelis starp Zviedriju un Igauniju.
"Šobrīd izskatās, ka pie vainas varētu būt Ķīnas kuģis "NewNew Polar Bear". Iespējams, ka tieši šis kuģis bija izmetis un pazaudējis enkuru starp Somiju un Igauniju, un pārrāvis šo infrastruktūru. Jautājums ir, vai tas bija netīšām vai tīšām, un kāda loma ir Ķīnas kuģim, kurš mēroja šo jūras ceļu," norādīja Bērziņa.
Tāpat eksperte sacīja, ka šis ir pirmais Ķīnas kuģis, kas mērojis Ziemeļjūras ceļu un no Šanhajas atceļojis uz Sanktpēterburgu.
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
"Turklāt pārraudams NATO un Eiropas Savienības valstīm kritisku infrastruktūru, "pilnīgi nejauši". Par to, protams, notiek izmeklēšana, bet ir ievērojami tieši tas, ka šobrīd izskatās, ka pie vainas varētu būt Ķīnas kuģis, kas pēc tam tika pārreģistrēts un tagad ir Krievijas kuģis. Izprast, kas te darīts ar nolūku un kas notika netīšām, nav viegli, bet mana rūpe ir par to, vai Eiropas lielvalstīm ir īpaša apetīte šobrīd sākt pieprasīt nopietnu atbildību no Ķīnas puses, tostarp arī palīdzību izmeklēšanā," skaidroja Bērziņa.
Ņemot vērā, ka Eiropas lielvalstis, piemēram, Vācija, ir ekonomiski atkarīgas no Ķīnas, turklāt šobrīd ir aizņemtas ne tikai ar Ukrainas, bet arī Izraēlas jautājumu, tās varētu nevēlēties uzsākt jaunas diskusijas ar Ķīnu.
"Ņemot vērā, cik nozīmīga un jutīga ir zemjūras infrastruktūra un vispār mūsu enerģijas un datu infrastruktūra, – ja tiek pārrauti šādi dati, reakcijai ir jābūt ļoti nopietnai. Ne tikai no Igaunijas, Somijas un Zviedrijas puses, bet visām NATO valstīm," vērtēja Bērziņa.
Lielais jautājums ir, vai Eiropas Savienības un NATO valstis ir gatavas tam, ka hibrīdkara apstākļos arvien biežāk notiks lielāka sadarbība starp Krieviju un Ķīnu.
"Tas līdz šim ir bijis teorētiskā pakāpē, bet, ja šajā brīdī, kad spriežam par to, cik ilgi turpināsies atbalsts Ukrainai, ja šajā mūsu noguruma punktā saasinās un pietuvinās attiecības starp Krieviju un Ķīnu, ja parādās faktiski apdraudējums ne tikai Ukrainas, bet arī Baltijas drošībai, vai mēs būsim spējīgi visās NATO valstīs attiecīgi reaģēt? Atbildei ir jābūt – jā," uzsvēra Bērziņa.
Drošības politikas eksperte atzina, ka Krievija un Ķīna, visticamāk, šobrīd cenšas izmantot Eiropas un NATO zināmo nogurumu un aizņemtību, bet to nevar pieļaut.
Ukrainai ir nepieciešams ASV atbalsts
ASV Pārstāvju palāta beidzot tikusi pie spīkera. Pārstāvju palāta Ukrainas kontekstā ir svarīga tāpēc, ka tā kontrolē ASV valsts budžeta maku.
"Ja nav spīkera, nedarbojas Kongress, balsot ne par ko nevar. Ja spīkers ir, bet negrib pārstāvju palātai atļaut balsot par Ukrainu, tad arī nenonāk pie balsojuma un Ukrainai nav atbalsta. Tā, lūk, bet tagad ir jauns spīkers – Maiks Džonsons no Luiziānas. Džonsons nav daudzkārt balsojis par finansiālo atbalstu Ukrainai, un bija jautājums, kas tad notiks, kad viņš kļūs par spīkeru? Bet lielajās intervijās ar konservatīvajiem ASV medijiem pēc amata ieņemšanas Džonsons ir paudis atbalstu Ukrainai," skaidroja Bērziņa.
Līdz ar to Džonsona nonākšana spīkera amatā nav pavisam sliktas ziņas, arī pirms tam viņš vairākkārt paudis, ka Vladimirs Putins jāaptur Ukrainā, citādi Kremlis ar to neapstāsies. Vienlaikus spīkers izteicis arī bažas par korupciju Ukrainā, norādot, ka atbalsts jāpiešķir atbildīgi.
"Principiāli pirmās viņa intervijas parāda atbalstu Ukrainai. Vienlaikus pēdējās dienās gan Amerikas aizsardzības, gan ārlietu augstākās amatpersonas tika teikušas, ka ir ļoti nepieciešams, ka atbalsts tiek sniegt uzreiz gan Izraēlai, gan Ukrainai, bet spīkers Džonsons vēlas drīzāk atsevišķi izskatīt šos abus jautājumus, bet principiāli viņš neiebilst pret atbalstu Ukrainai," pauda Bērziņa.
Straujus pagriezienus ASV atbalsta politikā Ukrainai drošības politikas eksperte neprognozēja, bet norādīja, ka politiķi nedrīkst pagurt un pārtraukt cīņu, lai noturētu līdzšinējo atbalstu.
"Bieži vien Vašingtonā notiek diskusijas, kas būtu, ja Amerika nesniegtu atbalstu, vai Eiropa būtu spējīga atbalstīt Ukrainu tā, kā līdz šim to ir darījusi Vašingtona? Par to nav pārāk liels optimisms, jo ASV loma Eiropas un Ukrainas drošībā ir ārkārtīgi noteicoša.
Ja dažu nedēļu laikā ASV atbalsts izsīktu, Eiropas valstīm būtu grūti saražot un nogādāt militāro palīdzību Ukrainai tādos apjomos, lai aizvietotu ASV.
Tādēļ lielais spiediens Kongresā un Vašingtonā ir par to, lai tiktu noturēts līdzšinējais atbalsts. Ja Ukraina vēlas vairāk, tad tas ir jautājums par to, ko Eiropa var izdarīt.
To daudzi republikāņi arī sagaida, jo daudzi uzskata, ka Ukraina lielā mērā ir Eiropas sāpe un problēma, ka Eiropai būtu vairāk ar saviem spēkiem jāatbalsta Ukraina gan militāri, gan finansiāli un ekonomiski," norādīja Bērziņa.
