"[Mēs] nerēķināmies ar Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgiem, kuri ir ar augstu risku, jo tie jebkurā brīdī var tikt slēgti," šā gada sākumā intervijā "Dienas Biznesam" sacīja "Olainfarm" padomes loceklis un pastarpinātais īpašnieks Andrejs Leibovičs. Tā ir vispesimistiskākā prognoze par Krievijas un Ukrainas kara riskiem, kas izskanējusi no Latvijas farmācijas nozares.

Neskatoties uz Leiboviča bažām, ar savu Krievijas auditoriju – ar portāla "Olainfarm.ru" starpniecību – uzņēmums kara laikā runāja pilnīgi citādi: "viss ir labi" garā. Un ja savā Latvijas portālā "Olainfarm" vadība nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā (tiesa, ne uzreiz), tad Krievijas vietnē nekāda kara nav, toties ir panākumi.

Tā vēl 2022. gada beigās vietnē "Olainfarm.ru" tika ziņots gan par aktivitātes pieaugumu (2022. gadā uzņēmums bija starp līderiem tiešsaistes saziņā ar ārstiem Krievijā), gan par Krievijā saņemtajiem apbalvojumiem konkursā "Russian Pharma Awards 2022" (par e-medicīnas projektu "Brīvība no satraukuma") sadarbībā ar Krievijas Veselības ministriju). Raksts beidzās arī bez satraukuma: ""Olainfarm" ir sava ceļa Krievijā pašā sākumā. Esam pārliecināti, ka nākamgad turpināsim atrast jaunas pieejas un radīt produktus, kas dos ārstiem un pacientiem piekļuvi pašām jaunākajām inovācijām."

Ja rodas izjūta, ka uzņēmums dzīvo divās paralēlās pasaulēs, tad var saprast iemeslu: "pareizie" (drošie) viedokļi par karu Latvijā un Krievijā ir pretēji, un, ja Latvijā soda par kara attaisnošanu, tad Krievijā – par neapmierinātības ar karu paušanu. Tā nav vienkārša divējādība – īpaši uzņēmumiem, kas strādā Latvijā, bet ir atkarīgi no produkcijas pārdošanas Krievijā.

Pirmā reakcija – izbīlis

Par to, ka Krievija, Ukraina un Baltkrievija pārtraukušas vai krasi samazinājušas iepirkumus, "Olainfarm" – otrais lielākais zāļu ražotājs Latvijā – pirmo reizi paziņoja mēnesi pēc pilna mēroga kara sākuma (pagājušā gada marta beigās). Tas līdzinājās panikai.

"Pārskatāmā nākotnē jaunu kravu var nebūt… Parasti uz medikamentiem sankcijas neattiecina. Nekad nav attiecinātas. Pirmo reizi situācija ir tik nopietna. Un, otrkārt, pat ja bez sankcijām, tad prognozēt Krievijas rubļa un Baltkrievijas rubļa kursu ir neiespējamā misija," tad Rus.LSM.lv teica "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, skaidrojot, kāpēc toreiz uzņēmums nolēma atlaist apmēram 200 darbinieku (no apmēram tūkstoša).

Saprast "Olainfarm" satraukumu nav grūti – pēc vadības sacītā, trīs tirgi, kas tā vai citādi ir iesaistīti karā, agrāk nodrošināja vairāk nekā pusi (57%) uzņēmuma apgrozījuma. Vai pirmās bažas izrādījušās pamatotas un kāds "Olainfarm" bijis pirmais kara gads, pagaidām nav skaidrs, jo 2022. gada finanšu pārskats vēl nav publiskots.

Tikmēr nozares flagmanim "Grindeks" pagājušais "kara" gads padevies labs – gan kopumā, gan konkrēti Krievijā. Par to, ka pagājušais gads nozarei nav bijis slikts, liecina arī valsts mēroga statistika: Latvijas zāļu pārdošana ārzemju tirgos pieaugusi par 12%, līdz 298 miljoniem eiro.

Tiesa, jāpatur prātā, ka pagājušā gada labie rezultāti vēl negarantē, ka Latvijas biznesam viss būs labi arī turpmāk.     

Kāpēc pirmais kara gads nav rādītājs

Ja īsi, tad pagājušajā gadā Latvijas farmācijas uzņēmumiem (un citiem, kas eksportē uz Krieviju) paveicās: sliktākās prognozes, kas tika izteiktas par Krievijas ekonomiku, nepaspēja piepildīties.

Pretēji daudzu ekonomistu un politiķu viedoklim, ka Rietumu sankciju ietekmē drīz sabruks gan Krievijas ekonomika, gan rubļa kurss, 2022. gadā tas nenotika. Krievijai palīdzēja augstās naftas un ļoti augstās gāzes cenas (pagājušā gada pirmajā pusē), kā arī Krievijas Centrālās bankas profesionālisms (sīkāk šeit un šeit).

Tomēr tagad eksperti ir pārliecināti, ka 2023. un nākamie gadi Krievijas ekonomikai nesīs vairāk izaicinājumu, un to jau ilustrē rubļa kurss: augustā tas jau bija nevis 60 rubļi par ASV dolāru kā pirms gada, bet apmēram 100. Ieņēmumi no naftas un naftas produktu eksporta (un līdz ar to valūtas ieņēmumi) arī krasi sarukuši. Ekonomisti diskutē, vai sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un dzīves līmeni būs jūtama vairāk (kā Irānā) vai mazāk (kā Dienvidāfrikas Republikā aparteīda laikā), taču ir vienisprātis, ka kara ietekme būs ilga.

Tāda perspektīva izvirza jautājumus Latvijas farmācijas nozarei, kas ir stipri atkarīga no pārdošanas Krievijā, plašāk skatoties – no tirgiem, ko skāris karš, tieši vai netieši.

Arī skaļi neizteiktais jautājums par interešu konfliktu: ja Latvijas politiskais diskurss kara un sankciju kontekstā ir "Krievijas iedzīvotājiem jācieš", tad Latvijas farmācijas nozarei "ciešanas", konkrēti, trieciens Krievijas iedzīvotāju ienākumiem, ir finansiāli nevēlamas. 

Krievijā Latvijas zāles tiek pārdotas par rubļiem, un, ja rubļa kurss pret eiro krīt (to mēs novērojām augustā), tad sekas ir tādas, ka "Grindeks" un "Olainfarm" vai nu nopelna mazāk eiro, vai arī paaugstina cenas rubļos. Taču cenu pacelšana tirgū, kas kļūst nabadzīgāks, ir riskanta, jo Latvijas zālēm parasti ir Krievijā ražotie aizstājēji, kas parasti jau tā ir lētāki. Iznākumā daļa pircēju, kas agrāk izvēlējās "Grindeks" ražoto mildronātu, kādā brīdī var pāriet uz būtiski lētāku analogu – piemēram, "Farmstandart" ražoto (cenas var salīdzināt šeit, tās atšķiras vairākkārt).   

Atkarība no Krievijas – cik lielā mērā?

Lūk, dati par dažiem no lielākajiem pasaules farmācijas uzņēmumiem Krievijas un Ukrainas kara sākumā.

Krievijas daļa farmācijas un ķīmijas (zāles un lauksaimniecības mēslojums) giganta "Bayer" kopējā pārdošanas apjomā – apmēram 2%. "Sanofi" – 1,6%. "Pfizer" – mazāk nekā 0,5%.

Salīdzinājumam, "Grindeks" 2022. gada sākumā, kā LSM.lv jau rakstīja – 27%. Turklāt pēdējos gados ir pamanāms, ka uzņēmums aizvien aktīvāk piegādā zāles Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tā, jau 2021. gadā Krievija un "pēcpadomju bloks" kopā nodrošināja mazāk nekā pusi no kompānijas apgrozījuma.

"Olainfarm" situācija ir sliktāka – citu noieta tirgu kā Baltijas valstis, Krievija un bijusī padomju telpa gandrīz nav (skaitļi – zemāk). Pēc Valērija Maligina nāves 2017. gadā menedžments vairākas reizes mainījās "mantinieču kara" dēļ, un, pēc jauno īpašnieku teiktā, laiks iziešanai jaunos tirgos tika veltīgi izšķiests.  

Pēdējais "Olainfarm" finanšu pārskats, kurā var detalizēti redzēt pārdošanas apmērus pa valstīm un reģioniem, ir par 2021. pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad uzņēmuma akcijas vēl tika kotētas biržā un kompānija sniedza detalizētu informāciju (12. un 25. lpp.). Pārdošanas apmērs Krievijā tad veidoja 27% apgrozījuma, kamēr Latvijā – 30%, un tik liels vietējā tirgus īpatsvars pārskatos vērojams jau daudzus gadus (salīdzinājumam – "Grindeks" Latvijas tirgus veido 5% pārdošanas apmēra).

Vai ir reāli, ka "Olainfarm" Latvijā pārdeva vairāk zāļu nekā Krievijā? Īsā atbilde – nē.

Lieta tāda, ka koncerna "Olainfarm" finanšu pārskatā ir apvienoti daudzu meitasuzņēmumu un darbības virzienu rādītāji, ieskaitot vietējo aptieku tīklu, vairumtirdzniecību, ķīmisko substanču ražošanu, divus medicīnas centrus Rīgā un Olainē, elastīgā tekstila ražotāju "Tonus Elast", "Silvanolu". Visi šie virzieni, kas neattiecas uz zāļu ražošanu, šajā periodā nodrošinājuši 42% "Olainfarm" apgrozījuma (jeb 43 miljonus eiro no kopējā 99 miljonu eiro apgrozījuma 2021. gada deviņos mēnešos). Tāpēc koncerna konsolidētajos pārskatos kopējā pārdošanas apmērā Latvijas daļa parasti ir tik "uzpūsta". Turklāt uzņēmuma vietnē var atrast informāciju, ka Latvijā tiek pārdotas tikai 1,6% no visām pārdotajām zālēm. 

Taču pat tādā "Olainfarm" pārskatā ir skaidri redzams, ka nopietni iziet ārpus bijušās PSRS tirgiem uzņēmumam nav izdevies.

ES valstis, neskaitot Latviju, veido tikai 7% apgrozījuma, "citas valstis" – vēl 3%, kopā 10%. Un, pat ja precizē, ka "uzpūstās" Latvijas dēļ šie dati var būt samazināti apmēram par trešdaļu (ja runā tikai par zālēm), arī tad jaunu tirgu ir ļoti maz. Salīdzinājumam – "Grindeks" tikai ES valstīs, neskaitot Baltijas valstis, ir 32% apgrozījuma (83 miljoni eiro no 258 miljoniem eiro).

Kā tieši "Grindeks" nodrošināja piegādes uz ES valstīm, turklāt pieklājīgos apmēros (vairāk nekā uz Krieviju), pārskatos detalizēti nav atklāts, taču ir pieminēts "slimnīcu segments". Ja spriež pēc dažām intervijām,

runa var būt par tādu Rietumu preparātu kopēšanu, kam beidzies patentaizsardzības termiņš.

Par to pašu variantu kā par labāko (atšķirībā no iepriekšējiem mēģinājumiem ieiet jaunos tirgos ar saviem vecajiem produktiem) tagad runā arī "Olainfarm" jaunie īpašnieki, kā piemēru minot "Grindeks".

Kāpēc karš ir sāpīgs biznesam

Latvijas farmācijas nozares pirmskara stratēģiju var aprakstīt tā: noturēt, attīstīt un neatdot konkurentiem vecos tirgus (pirmām kārtām Krieviju) un virzīties uz jauniem. Tiesa, gadījumā ar Olaines farmācijas rūpnīcu rodas iespaids, ka uzņēmums koncentrējās uz šīs formulas pirmo daļu.

2019. gada decembrī ģenerāldirektora amatā "Olainfarm" pieņem speciālisti no malas, kas labi pazīst Krievijas tirgu, – Krievijas pilsoni Elenu Bušbergu, kas guvusi lielu pieredzi Krievijas farmācijas nozarē (drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma, 2022. gada jūnijā, viņa atstāja "Olainfarm" valdi, taču ir palikusi uzņēmumā un vada nesen izveidoto operāciju centru). Ar Bušbergas atnākšanu "Olainfarm" Krievijā manāmi aktivizējas (šeit un šeit kopijas no Webarchive): reģistrē tur meitasuzņēmumu, aktīvi pieņem darbiniekus, nodarbojas ar mārketingu – tostarp veido projektu e-medicīnas jomā sadarbībā ar Krievijas ārstiem un Krievijas Veselības ministriju.

Pēc 2022. gada 24. februāra Olaines farmācijas rūpnīca nonāk nepatīkamā situācijā: tirgus, kas biznesam bija galvenais ienākumu avots, kļūst neprognozējams.

Jā, uz Krievijā pārdotajām zālēm neattiecas Rietumu sankcijas

(par to runāja valdes priekšsēdētājs Jānis Buks). No otras puses, "kara migla" liek Latvijas farmācijas nozarei raudzīties nākotnē ar bažām – un, kā Leibovičam, apsvērt jautājumu par tirgu slēgšanas risku.

Kā var izspiest no tirgus. Baltkrievijas scenārijs un citi draudi

Apstākļos, kad Krievijas valdība cīnās pret deficītās valūtas aizplūšanu, ir daudz variantu, kā ierobežot importu – arī zāļu importu.

Piemērs ārzemju konkurentu neoficiālai izspiešanai ir Baltkrievijas tirgus 2016. gadā.  

Lūk, ko par to toreiz teica toreizējais uzņēmuma valdes loceklis Salvis Lapiņš:

"Ja agrāk pārbaudes, ievedot produkciju, aizņēma nedēļu, tad tagad tas nereti ir mēnesis, divi mēneši. Turklāt zālēm laiku pa laikam jāveic pārreģistrācija, un arī šie birokrātiskie procesi Baltkrievijā ievelkas. Bet vēl mums dod vairāk vai mazāk skaidrus mājienus – nebūtu slikti, ja jūs atdotu savas zāles kontraktražošanai Baltkrievijā… Cik esam dzirdējuši, tādas pašas grūtības Baltkrievijā ir visiem ārzemju farmācijas uzņēmumiem. Un ne pārāk tiek slēpts, ka ir tā dēvētais stopsaraksts, pusoficiāls, atbilstoši kuram ārzemju ražotājiem tiek sarežģīta dzīve, bet savējie, vietēji tiek lobēti."  

Cits piemērs – ar oficiāla regulējuma palīdzību – tā ir Krievija, kas no 2024. gada ierobežos importu stratēģiski svarīgu zāļu valsts iepirkumos pēc principa "otrs ir lieks": ja konkursā piedalīsies kaut vai viens ražotājs no Eirāzijas Ekonomiskās savienības (Krievija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna – red.), visu pārējo valstu uzņēmumi no konkursa tiks izslēgti. Tā kā Latvijas farmācijas nozare valsts iepirkumos parasti nepiedalās, šis ierobežojums uz to neattiecas, taču tas ir zīmīgs piemērs importa aizvietošanas tendencei, un nav garantiju, ka Krievijā to neieviesīs arī privātajā sektorā.

Trešais piemērs – zāļu importa aizliegums no naidīgas valsts – tā ir Ukraina. 2022. gadā Ukrainas amatpersonas paziņoja (šeit un šeit), ka valstī nedrīkst pārdot tās Rietumu zāles, kuras ražotas rūpnīcās Krievijā. "Ir nepieļaujami (…) turpināt iepirkt zāles, tādējādi finansējot agresorvalsti, kas šos līdzekļus tērē raķetēm un droniem kamikadzēm," teikts Ukrainas veselības ministra pirmā vietnieka Oleksandra Komaridas paziņojumā.

Ukrainas likums par importa ierobežojumiem, kas pieņemts tūlīt pēc kara sākuma, galu galā gandrīz skāra Eiropas farmācijas nozares pārstāvjus, kurus Ukrainas varas iestādes turēja aizdomās par ražošanu Krievijā. Pirmā, pret kuru tika "vērsts tēmēklis", bija Ungārijas kompānija "Gedeon Richter", vēl vairāki desmiti nelielu Eiropas farmācijas uzņēmumu tika vērtēti. Un, lai gan galu galā radušās Ukrainas un ES tirdzniecības nesaskaņas izdevās atrisināt (sarunās piedalījās arī ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis),

no Ukrainas puses toreiz izskanēja arī radikālāki izteikumi: ka Eiropas farmācijas nozarei pat vienkārši tirgot zāles gan Krievijā, gan Ukrainā ir amorāli.    

Starp citu, pat ja ierobežojumu Krievijā (Baltkrievijā) nebūs, bet viss turpināsies kā līdz šim, arī šādā gadījumā ir jautājumi. Un ja kara un sankciju dēļ Krievijas iedzīvotāju pirktspēja samazināsies, tad cik ilgi un cik daudz? Vai Krievijas tirgus Latvijas farmācijas nozarei paliks ierastā "slaucamā govs" tik ilgi, lai būtu laiks pārkārtoties uz citiem noieta tirgiem? Pēdējam, pēc nozares pārstāvju teiktā, parasti vajadzīgi septiņi līdz desmit gadi.

Turklāt dažreiz, neskatoties uz iztērēto laiku un naudu, iziešana jaunos tirgos var beigties ar izgāšanos. "Grindeks" apmēram desmit gadus "izgāja" Ķīnas tirgū ar mildronātu, turklāt veica tur arī klīniskos izmēģinājumus, – taču tas beidzās ar neko. Un tādi piemēri bija abiem uzņēmumiem ("Olainfarm" Maligina dzīves pēdējos gados saistīja lielas cerības ar Turciju).

No prognozēm visoptimistiskākā ir – pieauguma nebūs, bet saglabāt status quo ir reāli, sarunā ar Rus.LSM.lv teica viens no nozares veterāniem, kas lūdza nenosaukt viņa vārdu.

"Visdrīzāk ilgtermiņā nav gaidāms pilnīgs ekonomiskais vai sociālais sabrukums Krievijā. Totāla vispārēja iegrimšana nabadzībā tur diez vai būs, un zāles būs vajadzīgas. Taču ilgtermiņa pārdošanas pieaugums nebūtu jāgaida. Ja runa ir par status quo atbalstīšanu, ja tas apmierina – tas būs reāli. Taču nez vai farmācijas nozares ražotāji sapņo par tādu nākotni. Ja mērķis ir agresīvāka izaugsme, tad baidos, ka tādu nav vērts gaidīt Krievijā un Baltkrievijā, kā arī tuvākajā laikā Ukrainā."

Reputācija un "paralēlās pasaules"

Droši vien Latvijas bizness riskētu ar reputāciju (īpaši tvitersabiedrībā), mēģinot apvienot savas paralēlās realitātes: lūk, te mēs esam "vienoti nosodījumā Krievijas agresijai Ukrainā", bet te saņemam apbalvojumu par mobilo lietotni "Brīvība no satraukuma" Krievijas iedzīvotāju psiholoģiskajam atbalstam, – palīdzam iemācīties elpošanas prakses, jogu un taiči.

Farmācijas nozares pārstāvjiem Eiropā un Latvijā kā piemēru patīk minēt Irāku – pat tad, kad šī valsts 1990. gadā iebruka Kuveitā un ANO Drošības padome noteica Irākai pilnīgu tirdzniecības embargo, zāļu un pārtikas piegāde bija izņēmums.

No otras puses, grūti nepamanīt, ka karš tieši Eiropā izraisīja Rietumu pasaulē (un īpaši pie tuviem kaimiņiem, kad mēdz riskus attiecināt uz sevi) daudz personiskāku reakciju un tirdzniecību ar Krieviju sabiedrības meinstrīms Latvijā uzskata par sociāli nosodāmu.

No trešās puses – Krievijas daļa Latvijas farmācijas nozares noieta struktūrā ir pārāk liela, lai no tās atteiktos bez smagām sekām biznesam.

Turklāt, ja gadījumā ar privātajiem eksportētājiem uz Krieviju ir pamanāma daļas sabiedrības un pat ministru cenšanās "šaustīt" un publicēt "kauna sarakstus",

tad gadījumā ar tiem valsts sektora uzņēmumiem, kas strādā ar Krieviju, aktīvs nosodījums no ministru puses nav vērojams, – gluži pretēji, pilnīga izpratne.

Piemēram, valsts dzelzceļa kravu pārvadājumu kompānijai "LDz Cargo" vairāk nekā puse (51,8%) kravu (imports un tranzīts) pagājušajā gadā bija no Krievijas un vēl 9,4% – no Baltkrievijas. Pretējā virzienā (eksports un tranzīts) vairāk nekā 43% kravu tika vestas uz Krieviju (sk. gada pārskata 6.lpp., .pdf). 

To, ka Latvijas farmācijas nozare kā viens no galvenajiem eksportētājiem uz Krieviju šajā lomā jūtas neomulīgi, varēja just visu pusotru gadu, kamēr turpinās karš. Un īpaši – pēdējā laikā, pēc tam, kad Centrālā statistikas pārvalde publicēja eksportētāju sarakstu. Viens no rādītājiem – atteikšanās no komentāriem, ja jautājums attiecas uz darbu Krievijā vai Ukrainā (konsekventi atsakās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem nozares līderis "Grindeks", pēdējais piemērs šeit ).

Rietumvalstu lielie farmācijas uzņēmumi, atbildot uz šiem jautājumiem, norāda, ka jāsaglabā humānās piegādes, un no Krievijas tirgus neviens no tiem nav aizgājis. Taču daudzi paziņojuši par aktivitātes samazināšanu. Visbiežākais variants – zāles (Krievijā) pārdosim, tas ir humāni, bet mārketingu, jaunas investīcijas un klīniskos izmēģinājumus apturam. Daži no nozares līderiem gājuši vēl tālāk – turpinām ārstēt pacientus Krievijā, bet ar to nepelnīsim, visu Krievijā gūto peļņu ziedojam palīdzībai Ukrainai (viens no piemēriem ir "GlaxoSmithKline" - šeit)

Šķiet, ka Latvijas farmācijas nozare nevar atļauties "atpirkties" no sabiedrības noskaņojuma tik dārgā veidā.

P.S.

Abi uzņēmumi, "Olainfarm" un "Grindeks", iepazinušies ar Rus.LSM.lv jautājumiem saistībā ar darbu un perspektīvām Krievijā un Ukrainā, atteicās uz tiem atbildēt. Neilgi pirms šī raksta publicēšanas portāls "Olainfarm.ru" tika slēgts, tagad apmeklētāji tiek automātiski pārvirzīti uz kompānijas Latvijas vietni.