Orkneju salu padomē otrdien paredzētas debates par iespējamajiem "alternatīviem pārvaldības modeļiem", kuru vidū ir arī "ziemeļu saišu" atjaunošana.
Jūtas pamesti novārtā
Padomes vadītājs Džeimss Stokans norādījis, ka salas novārtā pametusi gan Skotijas valdība, kas atrodas 480 kilometrus uz dienvidiem esošajā Edinburgā, gan Lielbritānijas valdība, kas atrodas vēl tālāk – Londonā.
"Orknejās cilvēki uz ielas man jautā: "Kad mēs atmaksāsim pūra naudu? Kad atgriezīsimies Norvēģijā,
ar kuru saliniekus saista dziļas kulturālās saites," sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC norādījis Stokans, piebilstot, ka šis ir īstais brīdis izpētīt, vai tas iespējams.
Noraugās ar skaudību
Orkneju salas ilgi bijušas nabadzīga teritorija, kas atkarīga no neprognozējamās zvejniecības nozares. Taču arhipelāga ekonomika uzplauka pēc tam, kad pagājušā gadsimta 60. gados jūrā tika atklātas lielas naftas iegulas.
Tagad salās, kurās ir aptuveni 22 000 iedzīvotāju, strauji attīstās vēja enerģētikas un tūrisma nozares.
Taču Stokans norādījis, ka Orknejas saņem mazāku Skotijas valdības atbalstu nekā Šetlendu vai Hebridu salas. Viņš arī uzsvēris, ka arhipelāgam steidzami vajadzīgi jauni prāmji, lai nodrošinātu satiksmi starp tā daudzajām salām.
"Katru reizi mums atsaka. Mums prasa pagaidīt, mums prasa vēl vienu pētījumu," žēlojās Orkneju salu padomes vadītājs, piebilstot, ka salinieki ar skaudību noraugās uz pašvaldībām Norvēģijā, kur ir pavisam cita pieeja nomaļiem lauku apvidiem.
Vairāki iespējamie statusi
Stokana priekšlikumam pievienotajā ziņojumā ierosināts izpētīt iespējas iegūt tādu pašu statusu kā Fēru salām, kas atrodas starp Skotiju un Islandi un ir autonoma Dānijas province.
Vēl viena iespēja ir iegūt Lielbritānijas Kroņa teritorijām, piemēram, Normandijas salām līdzīgu statusu.
Ziņojumā atzīts, ka jebkuras konstitucionālas izmaiņas būs ilgs ceļš un ka, visticamāk,
tam būs nepieciešami gan Lielbritānijas, gan Skotijas parlamentu lēmumi, gan vietējie referendumi.
Tikmēr jau gadiem norisinās Londonas un Edinburgas stīvēšanās saistībā ar skotu nacionālistu centieniem pēc Skotijas neatkarības.
Norvēģija klusē, Londona apklusina
Tikmēr Norvēģija diplomātiski norobežojas no šīm debatēm.
"Tas ir Lielbritānijas iekšējais konstitucionālais jautājums," aģentūrai AP atbildējusi Norvēģijas Ārlietu ministrija, uzsverot, ka Oslo nav nekāda viedokļa šajā jautājumā.
Savukārt Londona jau steigusi atvēsināt Orkneju sapņus par iespējamo tuvināšanos Norvēģijai. Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka preses sekretārs Makss Bleins norādījis, ka "nav mehānisma", lai mainītu Orkneju statusu.
"Mēs fundamentāli esam stiprāki kā viena Apvienota Karaliste. Mums nav plānu to mainīt,"
uzsvēris Bleins.
Joprojām jūtama Norvēģijas ietekme
Orkneju salas kopā ar Šetlendu salām, kas atrodas vēl tālāk uz ziemeļiem, gadsimtiem ilgi atradās Norvēģijas un Dānijas kontrolē, kamēr 1472. gadā tās kā Norvēģijas karaļa meitas un Dānijas karalienes Margaretas kāzu pūra sastāvdaļa tika nodotas Skotijas karalim Džeimsam III.
Taču saliniekiem, kam ikdienā iespējams skatīt 5000 gadus senas būves, tā ir pavisam nesena vēsture, izteicies arhitekts un Norvēģijas goda konsuls Orkneju salās Leslijs Burgers.
Burgers norādījis, ka starp Norvēģiju un Orknejām joprojām pastāv "stipras kultūras un personiskās saites". Piemēram, katru gadu 17. maijā arhipelāgā ar parādi tiek atzīmēta Norvēģijas Konstitūcijas diena.
Norvēģu ietekme vērojama, sākot ar vietvārdiem un personvārdiem un beidzot ar Svētā Magnusa katedrāli, kas celta norvēģu laikā.
2017. gadā Orkneju salas oficiāli apmeklēja Norvēģijas kroņprincis Hakons un kroņprincese Mette-Marita.
