"Jeļenai Milašinai ir salauzti pirksti, un viņa brīžiem zaudē samaņu. Viņai ir zilumi pa visu ķermeni," sociālajos medijos paziņoja "Memoriāls".
Uzbrukums Milašinai un advokātam Aleksandram Ņemovam notika pirmdien agri no rīta. Nezināmi cilvēki maskās Groznijā pārtvēra viņus pa ceļam no lidostas un zvērīgi piekāva.
"Viņi tika nežēlīgi spārdīti, tai skaitā pa seju, saņēma nāves draudus un viņiem tika draudēts ar ieroci pie galvas. Viņu ekipējums tika atņemts un sadauzīts," paziņoja "Memoriāls".
Uzbrukumā žurnālistei noskūti mati, salauzti pirksti un seja aplieta ar zaļu krāsu.
"Novaja Gazeta" apstiprināja, ka šāds uzbrukums ir noticis. Laikraksts pavēstīja, ka Milašina un Ņemovs pašlaik atrodas slimnīcā Groznijā.
"Novaja Gazeta" atklāja, ka žurnāliste bija ieradusies Groznijā uz tiesas sprieduma nolasīšanu pret Zaremu Musajevu ierosinātajā lietā.
Musajevas dēls ir pazīstams Čečenijas vietvalža Ramzana Kadirova kritiķis Abubakars Jangulbajevs, kura radiniekus vajā Krievijas un Čečenijas varasiestādes.
Musajevu Čečenijas spēki aizturēja pagājušā gada janvārī Ņižņijnovgorodā, kas atrodas 1800 kilometrus uz ziemeļiem no Čečenijas.
Groznijas tiesa otrdien piesprieda Musajevai 5,5 gadu cietumsodu par "krāpšanu un pretošanos policijas darbiniekam".
"Novaja Gazeta" pagājušā gada februārī ziņoja, ka Milašina bija spiesta uz laiku atstāt Krieviju, jo no Čečenijas vadības saņēma nāves draudus.
Kadirovs ir viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina lielākajiem atbalstītājiem un apsūdzēts par slepkavībām, nolaupīšanām un spīdzināšanu. Viņa vārds izskanējis arī saistībā ar Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību.
Milašina gadiem ilgi ir atspoguļojusi tiesību pārkāpumus Čečenijā un vairākkārt saņēmusi nāves draudus.
Kopš 2000. gada ir nogalināti seši "Novaja Gazeta" žurnālisti un darbinieki, tai skaitā Anna Poļitkovska. Pievēršot uzmanību tiesību pārkāpumiem Čečenijā, Milašina ir sekojusi Poļitkovskas pēdās.
Laikraksts "Novaja Gazeta" kopš tā dibināšanas 1993. gadā bija tapis par vadošo pētnieciskās žurnālistikas izdevumu Krievijā un spēja saglabāt savas pozīcijas par spīti arvien agresīvākajai preses brīvības ierobežošanai, ko izvērsa Vladimira Putina diktatoriskais režīms.
Taču pēc atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad totalitārais režīms ieviesa faktisku karalaika cenzūru, laikraksts paziņoja, ka aptur savu darbību Krievijā.
