Piektdien reģionā ieradīsies ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš apmeklēšot vairākas valstis, tostarp Izraēlu. Tā būs Blinkena ceturtā vizīte Izraēlā kopš oktobra, kad sākās karš Gazas joslā. Bet šodien Izraēlā ir jāierodas ASV prezidenta īpašajam sūtnim Eimosam Hohsteinam.
Blinkena un Hohsteina vizīšu galvenais nolūks būs mazināt spriedzi starp Izraēlu un Libānā bāzēto radikālo kustību "Hizbullāh", kas kopš Gazas kara sākuma ir pastiprinājusi uzbrukumus Izraēlas ziemeļiem.
ASV valsts sekretāra jau ceturtais brauciens uz reģionu kopš Izraēlas kara sākuma pret "Hamās" Gazas joslā tiek turēts slepenībā – nav zināms ne konkrēts brauciena maršruts, ne arī tas, kad tieši viņš varētu ierasties Izraēlā, vēstīja ziņu aģentūra AFP, atsaucoties uz anonīmiem avotiem Baltajā namā.
Amatpersonas vizīte tika izziņota pēc tam, kad Irānā divos sprādzienos pie nogalinātā Revolucionārās gvardes ģenerāļa kapa gāja bojā vismaz 95 cilvēki un vairāk nekā 200 ievainoti.
Vašingtona paziņoja, ka ASV un Izraēla nav saistītas ar šiem sprādzieniem. ASV amatpersonas norādīja, ka šis uzbrukums atgādināja jau agrāk Irānā notikušas spridzināšanas, par kurām atbildību uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts".
Izdevums "The New York Times", atsaucoties uz Irānas valdībai tuvu stāvošiem avotiem, rakstīja, ka arī Irānas izlūkdienestu rīcībā nav pierādījumu par Izraēlas vai ASV saistību ar vakardienas sprādzieniem, taču oficiālā līmenī esot nolemts, ka terora aktā ir jāvaino abi islāma republikas galvenie ienaidnieki.
Tikmēr kāda ASV amatpersona aģentūrai AFP apgalvoja, ka par triecienu, kurā Libānā, Beirūtas priekšpilsētā tika nogalināts "Hamās" līderis, atbildīga bija Izraēla.
Libānas ārlietu ministrs Abdallāhs Abū Habībs neslēpa bažas, ka viņa valsts var tikt ierauta reģionālā karā.
"Mēs nevēlamies kara eskalāciju. Mēs nevēlamies, lai notiekošais dienvidos izplatītos uz Libānu. Mēs nevēlamies reģionālu karu, jo tas būtu bīstams visiem. Tas būtu bīstams Libānai, tas būtu bīstams Izraēlai un valstīm visapkārt Izraēlai. Reģionāls karš būtu slikts visiem. Ja Izraēla turpinās rīkoties tāpat kā līdz šim, tad es baidos, ka mēs patiešām nonāksim pie reģionāla kara, ko nožēlos visi," Habībs sacīja intervijā telekanālam CNN.
Pirms paziņojuma par Blinkena vizīti ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers atkārtoja vairāku ekspertu un amatpersonu iepriekš paustās bažas par Izraēlas un "Hamās" kara paplašināšanos Tuvo Austrumu reģionā.
"Nevienas valsts interesēs – ne reģiona, ne pasaules valstu interesēs – nav redzēt, ka šis konflikts saasinās vēl vairāk nekā šobrīd," teica Millers.
Eiropas Savienības augstais ārlietu un drošības politikas pārstāvis Žuzeps Borels paziņojis, ka starptautiskajai sabiedrībai jāizdara spiediens, lai risinātu konfliktu starp Izraēlu un palestīniešiem.
Arī viņš brīdināja par konflikta eskalāciju, ko var radīt "Hamās" līdera nogalināšana Beirūtā.
Borels uzrunā diplomātiem Portugāles galvaspilsētā Lisabonā uzsvēra, ka ilgstoši mieru var panākt tikai tad, ja starptautiskā sabiedrība intensīvi iesaistīsies tā sasniegšanā un uzspiedīs risinājumu. To mācot pēdējo 30 gadu pieredze un pašreizējā traģēdija Gazā. Viņš konkrēti neminēja konflikta vaininiekus, bet norādīja uz ASV, Eiropu un arābu valstīm.
Bloka ārlietu pārstāvis arī brīdināja, ka otrdien notikušais trieciens Libānas galvaspilsētā un augsta ranga palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" līdera nāve ir papildu faktors, kas var izraisīt konflikta eskalāciju.
Viņš bija plānojis ceturtdien doties uz Libānu, taču drošības apsvērumu dēļ brauciens var tikt atcelts.
Izraēla nav oficiāli uzņēmusies atbildību par dronu triecienu, kurā gāja bojā grupējuma "Hamās" politbiroja priekšsēdētāja vietnieks Salehs Aruri.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu draudēja viņu likvidēt vēl pirms kara sākuma.
Trešdien, apmeklējot Libānas robežu, kur notiek regulāras apšaudes starp izraēliešu spēkiem un Irānas atbalstīto "Hizbullāh" grupējumu, Izraēlas armijas ģenerālštāba priekšnieks Herci Halevi sacīja, ka karaspēks ir "ļoti augstā gatavībā".
Izraēlas ziemeļu piekrastes pilsētā Naharijā, kas atrodas netālu no robežas ar Libānu, trešdien bija redzami daudzi cilvēki ar ieročiem, un iedzīvotāji sacīja, ka baidās, ka "Hamās" līdera nogalināšana var izraisīt karu šajā valsts daļā.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātes docents Kārlis Bukovskis sarunā Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja, ka, Tuvo Austrumu konfliktam ejot plašumā, tas ietekmē ļoti daudzus starptautiski nozīmīgus tirdzniecības ceļus un politiskās attiecības:
"Tas var ievilkt ASV un arī rietumvalstis problēmu risināšanā, kuras (papildus jau notiekošajam pasaulē) nav nepieciešamas. Problēmu skaits, ko šis konflikts var izvērst, tā Pandoras lāde, ko tas var atvērt, ir ļoti garš, un to vairs, iespējams, nebūs tik viegli savākt."
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
