Likumprojekts ir gandrīz identisks priekšlikumam, kuru valdošā partija protestu dēļ bija spiesta atsaukt pirms gada.
Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.
"Veidot un uzturēt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt mediju brīvību ir demokrātijas pamatā. Tas ir arī ļoti svarīgi pievienošanās procesam ES," pagājušajā nedēļā sacīja ES augstā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.
Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs".
Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Pirmdien pie parlamenta sapulcējās aptuveni 150 protestētāji, bet opozīcija aicināja uz plašāku demonstrāciju otrdien, kad Gruzijā tiek atzīmēta Nacionālās vienotības diena.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili neparakstīs likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās, paziņoja viņas pārstāvis.
Taču prezidentes veto var nebūt ilgs mūžs. Zurabišvili pilnvaru termiņš beidzas šogad, un saskaņā ar konstitūcijas izmaiņām nākamo prezidentu iecels vēlēšanu kolēģija, kurā ietilpst visi parlamenta deputāti.
