Gazas kara pamatlaukumā situācija mainās dinamiski. Izraēlas militārā kampaņa pārfokusējusies no Gazas pilsētas un faktiski nopostītajiem Gazas ziemeļiem uz dienvidiem. Tieši tur, kā uzskata Izraēla, "Hamās" līderi slēpj sagrābtos ķīlniekus.
Taču arvien aktīvāk Izraēlas operācijas tiek izvērstas okupētajā Rietumkrastā, izplešoties uz palestīniešu teritoriju, kuru "Hamās" nekontrolē. Izraēlas spēki daudz aktīvāk veic uzlidojumus un izmanto dronus, un, kā pierādīja reids slimnīcā Dženīnā, arī pārdrošas specoperācijas, kas līdz šim nebija pieredzētas.
"Mums jāsasniedz uzvara. Un, lai to panāktu, mums jāparūpējas arī par citiem sektoriem," sacīja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. "Šī arēna nav tikai svarīga – tā ir kritiski svarīga. Kopš gada sākuma un vēl jo vairāk kopš šī kara sākuma mēs esam iznīcinājuši pusotru tūkstoti teroristu, un vēl ir daudz darāmā, arī šodien Dženīnā."
Jau kopš oktobra Izraēla lielu uzmanību pievērsusi ne vien rietumu frontei, bet arī savas valsts ziemeļiem, kur Libānas dienviddaļā bāzējies šiītu grupējums "Hizbullāh".
Tā saknes meklējamas gadu desmitiem ilgā cīņā pret Izraēlas valstiskumu, un to tāpat kā "Hamās" atbalsta Irāna.
Lai gan abas puses šķietami izvairījušās no plašākas konfrontācijas, jau vairākus mēnešus abpusēji uzbrukumi regulāri satricinājuši abu valstu robežu, kā arī robežu ar Sīriju. Grupējuma līdera retorika arī liecina, ka iespēja plašākam karam Izraēlas ziemeļos nav izslēdzama:
"Ko ienaidnieks panācis simts dienās? Izņemot sieviešu, bērnu un civiliedzīvotāju nogalināšanu un brutālu iznīcību? Viņi nav panākuši nekādu patiesu uzvaru, un tam piekrīt pat paši cionisti. Viņi nav panākuši ne savus tiešos, ne netiešos mērķus," teica "Hizbullāh" līderis Hasans Nasralla.
Šīm kaimiņvalstu sadursmēm sekojusi arī cita konfrontācija, kam bijušas jau globālas ekonomiskas sekas. Sarkanajā jūrā Jemenas hutiešu grupējuma uzbrukumos mērķēts uz desmitiem kuģu, piespiežot meklēt navigācijas ceļus apkārt Suecas kanālam un izraisot pirmo tiešo Izraēlas tuvākās un lielākās sabiedrotās – ASV – iesaisti.
Militārie eksperti saskata ilgstošus draudus no kustības, kas oficiāli zināma kā "Ansar Allah" un pierādījusi, ka spēj pārņemt plašas teritorijas savā valstī, tostarp galvaspilsētu, un ilgstoši pretoties Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu militārajam spiedienam.
"Jemena ir 44 reizes lielāka kā Libāna. Iespējas izsekot, nogalināt un cīnīties ar hutiešiem šajā valstī ar ārkārtīgi sarežģītu ģeogrāfju un mēģināt novērot viņu militārās bāzes ir sarežģīts uzdevums," skaidroja domnīcas "Chatham House" Tuvo Austrumu programmas pētnieks Farea al-Muslimi.
Vienlaikus savas darbības aizkulisēs veicošajai Irānai pašai nācies pielietot ieročus, atbildot uz asiņainu uzbrukumu ASV atentātā nogalinātā ģenerāļa piemiņas ceremonijā.
Atbildību par 84 cilvēku nogalināšanu uzņēmās "Islāma valsts" atzars, Irānai atbildot ar raķešu triecieniem pret grupējumu Sīrijā un Irākā, kā arī Pakistānā, kura deva prettriecienu.
Plašāka Irānas konfrontācija ar Pakistānu pagaidām nav sekojusi, taču notikušais uztverts kā Irānas militāro muskuļu izrādīšana.
"Vienlaikus izdarot triecienu Sīrijai, Irākai un Pakistānai, Irāna gribēja sūtīt stingru vēstījumu saviem cilvēkiem, ka tā ir spējīga gan aizsargāt, gan atriebties. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc sekoja šāda rīcība," teica domnīcas "Pakistānas konfliktu un drošības studiju institūts" pētnieks Abdullahs Kāns.
Reģionālie grupējumi centušies tieši ieraut ASV konfliktā ne vien ar uzbrukumiem kuģiem Sarkanajā Jūrā, bet arī ar triecieniem ASV militārajām bāzēm.
Pēdējos mēnešos uzbrukumi vērsti pret bāzēm Sīrijā un Irākā, citstarp saasinot arī Vašingtonas attiecības ar Bagdādi, kur arvien skaļāk tiek runāts par nepieciešamību izbeigt amerikāņu militāro klātbūtni.
Tomēr tieši uzbrukums bāzei politiski stabilajā Jordānijā kļuvis par pirmo, kurā gājuši bojā ASV karavīri.
ASV prezidents Baidens paziņojis, ka atbilde uz šo uzbrukumu sekos, neprecizējot detaļas, kamēr Vašingtonā skaļi pieaug balsis, kas pieprasa stingru rīcību gan pret dažādajiem grupējumiem, gan pat pašu Irānu.
"Maksimālie punkti ASV administrācijai par vēlmi izvairīties no reģionāla kara. Taču mēs veicam klasisku spoguļattēlošanu, domājot, ka mūsu pretinieki domā tāpat kā mēs. Viņi to nedara," vērtēja domnīcas "Demokrātiju aizsardzības fonds" direktors Bredlijs Boumens.
Vārdi "proporcionalitāte, "saprātīgums" un "samērīgums" izklausās lieliski Davosā, taču mūsu pretinieki tos sadzird kā vājumu un zaļo gaismu agresijai."
