Rio olimpiskais gads Siliņai, kuru daudzi, iespējams, labāk atceras pēc meitas uzvārda Kažemāka, ļoti daudz ko dzīvē izmainīja domāšanā un rīcībā. Siliņa ir kļuvusi par mammu un to uzskata par katras sievietes pienākumu.
Pēc bērna piedzimšanas Anita astotajā nedēļā atsāka treniņus, tiesa, ieklausoties ķermeņa reakcijā uz slodzi. Tādēļ bija dienas un nedēļas, kad viņa skriešanā iepauzēja. Gan grūtniecība un dzemdības, gan bērna audzināšanas process Anitai ļāvis aptvert pavisam citas vērtības un licis uz lietām paskatīties savādāk. Viņa pārliecinājās, ka bērna piedzimšana ļoti stiprina gan emocionāli, gan fiziski.
Siliņas mērķis sportā joprojām ir skriet ātri un viņa cer, ka tas īstenosies jau 2021. gadā.
"Piespēle" podkāstā

-
Savā lietotnē meklē - Piespēle
Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.
skrējējam pamatdarbs ir jāveic individuāli.
Trenere atzīst, ka attālinātos treniņos ir gan plusi, gan mīnusi. No vienas puses, var palaist garām kādas būtiskas lietas, piemēram, izvairīšanos no traumu riska un tehniskā izpildījuma uzraudzības, kā arī fiziskās sagatavotības koriģēšanas. Tajā pašā laikā treneri izjūt nepieciešamību atsvaidzināt zināšanas un pielietot arī citas metodes treniņu procesā.
"Tiklīdz treneris ieslīgst rutīnā, viņš zaudē darba kapacitāti un varbūt arī motivāciju. Radošumam ir jābūt visu laiku neatkarīgi no tā, ir Covid krīze, vai nav," teica Siliņa.
Anita palīdz gan fiziski pareizi trenēties, gan sakārtot emocionālo fonu,
jo uzskata, ka trenerim ir jābūt arī psihologam un uzticamam draugam. Viņa neapstrīd, ka klātienē treniņš, protams, būs produktīvāks, bet uzsver, ka cilvēki var pielāgoties situācijai un attālinātā pieeja strādā, lai arī apmācības process ievelkas divreiz vai pat trīsreiz ilgāk, jo vairāk jāskaidro dažādas neskaidras lietas.
Par svarīgu uzdevumu Siliņa uzskata skrējēju motivācijas saglabāšanu, jo ierobežojumi pandēmijas apkarošanai atstāj nomācošu iespaidu, it īpaši vēlā rudenī, kad ārā valda drēgnums un ātri iestājas tumsa.