Lietuvai divas medaļas diska mešanā. Pasaules čempionāta vieglatlētikā dienas notikumi

Lietuvas vieglatlēti otrdien pasaules čempionātā ASV izcīnīja divas medaļas diska mešanā, kur bija favorītu vidū. Mikols Alekna kļuva par sudraba laureātu, bet Andris Gudžis nopelnīja bronzas godalgu. 

Pasaules čempiona laurus diska mešanā nodrošināja sezonā pārliecinoši progresējušais 23 gadus vecais slovēnis Kristjans Čehs ar rezultātu 71,13 metri. Abas pārējās godalgotās vietas ieņēma lietuvieši – U-20 pasaules čempions Alekna iespēja 69,27 metrus un tika sudraba medaļnieka godā, pirmo reizi izcīnot godalgotu vietu augstākā līmeņa sacensībās pieaugušo konkurencē, savukārt 2017. gada pasaules čempions Gudžis disku aizmeta 67,55 metrus un kļuva par bronzas laureātu.

Kristjans Čehs nodrošina uzvaru diska mešanā 

Mikols Alekna ir olimpiskā čempiona diska mešanā Virgīlija Aleknas dēls, tādējādi turpinot Lietuvas vieglatlētu dinastijas panākumus.

Brits Džeiks Vaitmens palika nepārspēts 1500 metru skrējienā, finišu sasniedzot pēc trim minūtēm un 29,23 sekundēm, kas ir sezonā labākais rezultāts pasaulē. Vaitmenam vienīgo reizi uz pjedestāla augstākā līmeņa sacensībās līdz šim bija izdevies kāpt tikai 2018. gadā, kad viņš nopelnīja bronzu Eiropas čempionātā. Sudrabu izcīnīja 0,24 sekundes lēnākais Norvēģijas skrējējs Jakobs Ingebritsens, turpretim spānis Mohameds Katirs nopelnīja bronzas medaļu, mērķa līniju šķērsojot 0,67 sekundes aiz uzvarētāja.

Finālskrējiens 1500 metru distancē 

Ingebritsens pirms pasaules čempionāta bija pārliecināts par savu uzvaru 1500 metros, un viņu par galveno favorītu dēvēja arī vieglatlētikas apskatnieki, tomēr Tokijas olimpisko spēļu čempionam neizdevās izcīnīt vienīgo lielo titulu, kura viņa kolekcijā trūkst. Briti 1500 metru skrējienā pasaules čempionātos nebija uzvarējuši kopš 1983. gada. 

Dēla triumfu izbaudīja arī Vaitmena tēvs Džefs, kurš pasaules čempionāta stadionā pilda moderatora pienākumus, ziņojot skatītājiem par visām aktualitātēm. "Tas ir mans dēls, un viņš ir pasaules čempions," auditorijai tribīnēs teica Džefs Vaitmens. 

Eleanora Patersone nodrošina čempiones zeltu augstlēkšanā 

Augstlēkšanā dāmām pirmo reizi karjerā tik augsta līmeņa sacensībās triumfēja austrāliete Eleanora Patersone, sasniedzot rezultātu 2,02 metri. Galvenā favorīte un sezonas līdere Ukrainas vieglatlēte Jaroslava Mahučiha ar pārlektiem 2,02 metriem nodrošināja sudraba godalgu, savukārt bronzu nopelnīja itāliete Elena Valortigara ar pieveiktiem 2,00 metriem.

Fināls 400 metru barjerskrējienā 

Čempiona titulu 400 metru barjerskrējienā izcīnīja sezonas līderis brazīlietis Alisons duš Santušs ar finišu pēc 46,29 sekundēm. Rai Bendžamins atpalika 0,60 sekundes un nodrošināja sudraba godalgu, bet bronzas medaļa kļuva par vēl viena amerikāņa Trevora Basita īpašumu, viņam no uzvarētāja atpaliekot 0,90 sekundes. Lai gan duš Santušs pērn nopelnīja bronzu Tokijas olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos Dienvidamerikas vieglatlētiem nekad iepriekš nebija izdevies tikt pie medaļas 400 metru barjerskrējienā. 

Septītais finišēja olimpiskais čempions norvēģis Karstens Varholms, kuram jūnijā gūtā kājas trauma liedza pacīnīties par godalgām. 

Iepriekš par pasaules čempionu 100 metru skrējienā kļuvušais amerikānis Freds Kērlijs divreiz garākā distancē nepārvarēja pusfinālu un pēc neliela savainojuma uz nākamo godalgu nepretendēs. 

Latvijas vieglatlētiem nākamais starts būs šķēpmešanā – ceturtdienas naktī kvalifikācijā sievietēm cīnīsies Līna Mūze un Madara Palameika. Pirmā startēs Palameika plkst. 1.20 pēc Latvijas laika, savukārt Mūze būs otrajā kvalifikācijas grupā, kas cīņu par vietu sestdienas naktī paredzētajā finālā sāks plkst. 2.50. 

Dienu vēlāk uz vietu šķēpmešanas finālā pretendēs Patriks Gailums un Rolands Štrobinders. Arnis Rumbenieks čempionāta noslēgumā startēs 35 kilometru soļošanā.

Pasaules čempionāts Jūdžinā ilgs līdz 24. jūlijam, piedaloties apmēram 1900 vieglatlētiem no 192 valstīm un teritorijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt