Eiduka sportistes gaitās ir uzvarējusi PSRS "Dinamo" čempionātā un 16 gadus bijusi starp desmit labākajām latviešu šķēpa metējām pēc personiskā rekorda rezultāta. Jau kopš 30 gadu vecuma viņa strādā par treneri un sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka visu dzīvi pati lauzusi sev ceļu bez kādas īpašas palīdzības no malas.
Pēc Eidukas teiktā, katrs treneris un sportists grib, lai viņa darbs gūtu atzinību. Par mūža ieguldījuma balvas saņemšanu trenere uzzināja nākamajā dienā pēc brāļa nāves, tādēļ sajūtas par atzinību Valentīnai nebija tik pacilātas, kā būtu citā reizē.
Vairāki Eidukas audzēkņi ir sasnieguši atzīstamus panākumus starptautiskajās sacensībās, tostarp Vadims Vasiļevskis ir 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu sudraba medaļas laureāts un pašreizējais Latvijas rekordists, bet Ainārs Kovals ir tāda paša kaluma godalgas ieguvējs 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs. Savukārt Zigismunds Sirmais ir pasaules rekordists junioriem un 2016.gada Eiropas čempions, kurš nu jau sešus gadus trenējas Somijas speciālista Kimo Kinnunena vadībā.
Eiduka nešaubās, ka panākumu gūšanai šķēpmešanā ir jāzina ķermeņa fizioloģija un nepieciešama īpaša sajūta.
"Var trenēties, cik grib, bet jābūt īpašam, lai mestu šķēpu," uzsvēra trenere.
Treneres gaitās Eidukai bijuši arī audzēkņi, ar ko grūtāk saprasties, bet ir arī tādi, ar kuriem Valentīna turpina sazināties vai katru dienu. Viņai pašai nešķiet, ka ir šerpa, bet audzēkņi to savu reizi esot ļāvuši noprast.
Eiduka gan uzskata, ka visi no viņas aizgājušie šķēpmetēji vēlāk karjerā neko lielu vairs nav sasnieguši. Ja esi sācis iet vienu līniju, vairs nav jēgas meties uz vienu vai otru pusi, teica trenere.
Aktīvas treneres gaitas Eiduka jau ir noslēgusi, bet plāno vēl pieskatīt Anetes Kociņas mešanas tehniku un sagaida no audzēknes 2021. gadā labus rezultātus. Vēl nesen Eiduka trenēja arī Patriku Gailumu un Matīsu Velpu, bet pašas veselība lielu strādāšanu vairs nepieļauj.
