Vispusīgu fizisko attīstību nodrošinošus sporta veidus, piemēram, vieglatlētiku, peldēšanu un vingrošanu par ļoti svarīgiem uzskata gan sporta organizāciju amatpersonas, gan sporta veidu federāciju pārstāvji. Tomēr prioritāšu noteikšanā rosina ieviest arī citus parametrus sporta veidu salīdzināšanā. Sporta attīstības perspektīvas nozares pārstāvji apsprieda LOK ģenerālās asamblejas paplašinātajā ārkārtas sesijā, kur rosināja arī pieņemt memorandu, aicinot noteikt sportu par vienu no valsts prioritātēm.
Latvijas komandu sporta spēļu asociācijas pārstāvis Indriķis Putniņš uzskata, ka prioritātes būtu jānosaka arī pēc sporta veida ietekmes uz sabiedrību un iesaistītā dalībnieku skaita. Tādējādi augstāk prioritāšu rangā pakāptos komandu sporta veidi. Putniņš rosina kā vēl vienu raksturlielumu sporta veidu salīdzināšanai noteikt valstī pastāvošās tradīcijas, kas gan varētu sarežģīt lietišķas mērauklas piemērošanu. Pie tradicionālajiem sporta veidiem, neraugoties uz nelielo dalībnieku skaitu, nonāktu, piemēram, bobslejs, kamaniņu sports, skeletons, BMX riteņbraukšana. Tiktu ņemtas vērā arī pašvaldību sporta prioritātes.
Atbalstu prioritāro sporta veidu noteikšanai pauda gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kurš rosina diskutēt arī par jaunu Sporta likuma redakciju, gan Latvijas Biatlona federācijas prezidente Baiba Broka. Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis gan piebilda, ka katram par prioritātēm pašlaik varētu būt sava izpratne, tādēļ nozarē nepieciešamas nopietnas diskusijas. Latvijas Peldēšanas federācijas vadītājs Aivars Platonovs ir pārliecināts, ka par vienlīdz prioritāriem uz vienlīdzīgiem nosacījumiem būtu jāuzskata visi olimpiskie sporta veidi.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra, ka jau pirms 10 -15 gadiem bija jāpieņem stratēģiski lēmumi, kā attīstīsies sports, bet šobrīd, kad ir atlikusi nedēļa līdz Saeimas vēlēšanām, izskanēs daudz solījumu, kas drīz vien tiks aizmirsti. Kučinskis saskata, ka sporta attīstībai ir nepieciešama labāka koordinācija, iespējams, ar jaunu struktūru, kurā būtu gan sporta organizāciju, gan valsts struktūru pārstāvji. Ministru prezidents arī sagaida, ka no budžeta piešķirtās naudas plūsmas būtu labi pārskatāmas.
Jaunais gads būtu jāsāk ar skaidru redzējumu, kāds būs sports Latvijā pēc 15 gadiem, un kā tas tiks finansēts, teica Kučinskis. Viņš atzina, ka izmaiņas nodokļu likumos ir izraisījušas radikālas izmaiņas finanšu ziedošanas struktūrā, taču uzņēmumiem ieviestais reinvestētās peļņas nulles procents ir svarīgs nosacījums ekonomikas attīstībai. Iepriekš ziedojumi praktiski bija budžeta nauda, ko sadalīt varēja uzņēmēji.
Par svarīgāko sporta sadaļu gan Kučinskis, gan par sporta nozari atbildīgais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata bērnus un jauniešus. Šadurskis par prioritāriem sporta veidiem nosauca vieglatlētiku, vingrošanu, peldēšanu un slēpošanu, jo tās ir aktivitātes, kas veicinātu bērnu aktīvu dzīvesveidu. Ministrs arī gribētu, lai 1% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa katrs maksātājs pats varētu izvēlēties, kādai sabiedriskā labuma jomai to atvēlēt.
