Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", vēl 2020. gadā multifunkcionālā sporta kompleksa būvniecības izdevumi tika lēsti aptuveni 18 miljonu apmērā, savukārt attīstības plānā, kas apstiprināts 2022. gadā, minēti jau 40 miljoni eiro.
ĪSUMĀ:
- Multifunkcionālā sporta kompleksa būvniecības izmaksas pieaug no 18 līdz 40 miljoniem eiro.
- Tas, cik sporta komplekss izmaksās, pagaidām īsti nav zināms; iepirkums nav noslēdzies.
- Sporta mājā plāno vairākus peldbaseinus, zāles fitnesam, dejām, komandu sportiem u.c.
- LU cer uz aizņēmumu Eiropas finanšu institūcijās; tā aktualizēto summu neatklāja.
- LU rektors: Tas ir finansiāli ilgtspējīgs un universitātei labumu nesošs projekts.
- Florbolam Rīgā trūkst piemērotu telpu; LU Sporta māja to varētu risināt.
- Sporta māju cer uzbūvēt trīs gados; atturas no prognozēm, ja ieņēmumi nebūs pietiekami.
Dabas māja, Zinātņu māja, Rakstu māja – uz šīm LU nesen uzbūvētajām vai topošajām ēkām Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pārcelsies gandrīz visas fakultātes. Rindā gaida vēl vairākas ieceres. Tai skaitā – studentu viesnīca, ko plāno būvēt kā privātās partnerības projektu. Veselības mājai vēl tiek meklēts potenciālais sadarbības partneris, jo ēkā paredzēts iekļaut arī medicīnas centru.
Savukārt septembra vidū, dodot mēnesi laika pieteikties, izsludināts iepirkums par Sporta mājas projektēšanu un būvēšanu.
"Skatīties, kā vispār sporta objekti tiek veidoti, kādas ir tās tendences Eiropā, ir ne tikai braukt uz augstskolām, bet vispār skatīties, kā sporta infrastruktūra attīstās. Un viena lieta ir multifunkcionalitāte, lai tie būtu efektīvi, lai cilvēki viņus apmeklētu, lai viņi būtu finansiāli patstāvīgi. Otrs ir pieejamība (..) Tā doma ir, ka pamata klients ir LU darbinieks un LU students," raidījumam stāstīja LU Sporta centra direktors Uģis Bisenieks.
Objektā ieplānoti vairāki peldbaseini, zāles fitnesam, dejām, komandu sportiem, arī sporta laboratorijas un pētījumu centrs. Kopējā platība – vairāk nekā 14 tūkstoši kvadrātmetru.
Cik tas izmaksās, pagaidām īsti nav zināms. Pirms trim gadiem Sporta mājas izmaksas tika lēstas ap 18 miljoniem eiro. Bet pirms gada apstiprinātajā Nekustamo īpašumu attīstības plānā projekta izmaksas prognozētas 40 miljonu apmērā. Faktiskās cenas, ko 11 pretendenti piedāvājuši iepirkumā, vēl nav publicētas, jo iepirkuma process vēl nav noslēdzies.
"Ja tas pārsniedz mūsu iespējas, tad tādas Sporta mājas nav, ja. Ja mēs varam to atļauties un šis biznesa plāns ir ar kaut kādu robežu, ne biznesa plāns, bet finanšu aprēķins, ar kaut kādu robežu, attiecīgi tā ietvaros mēs arī varam spēlēties – varam saprast, varam vai nevaram atļauties," sacīja Bisenieks.
Sporta mājai nav bijis iespēju piesaistīt ne Eiropas fondu naudu, ne citus grantus, tādēļ visas izmaksas būs jāsedz LU pašai. Iepriekš publiski izskanējis, ka divu objektu – Sporta un Veselības mājas – projektiem Eiropas Padomes attīstības banka apstiprinājusi 15 miljonu finansējumu, kas, lai arī uz izdevīgiem nosacījumiem, ir aizņēmums. Aktualizēto summu, kas Eiropas finanšu institūcijās būs pieejama aizņēmumam Sporta mājai, LU rektors šobrīd neatklāja. Bet vairākkārt uzsvēra – ja projekts nebūtu dzīvotspējīgs, šīs institūcijas naudu neaizdotu.
"Rūpīgi pārbaudot un analizējot, kā arī izmantojot starptautisko pieredzi un arī mūsu pašu kolēģu pieredzi, aizņēmumi tiek ņemti tikai tad, kad ir – nevar jau teikt nekad simtprocentīgi –, liela pārliecība par to, ka tas ir finansiāli ilgtspējīgs un universitātei labumu nesošs projekts. Un labums ir ne tikai tā ieņēmumos no Sporta mājas, bet tas ir arī studentu piesaistes jautājums, tas ir studiju programmu un pētījumu attīstības jautājums," sacīja LU rektors Indriķis Muižnieks.
Analizējot astoņu dažādos Latvijas reģionos esošu Olimpisko centru gada pārskatus, var redzēt, ka pēdējo piecu gadu laikā tie lielākoties strādājuši ar zaudējumiem. Labāki rādītāji ir Rīgā esošajam Olimpiskajam sporta centram.
Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK), kurai pieder daļas šajos sporta centros, norādīja, ka labāka situācija ir tur, kur ir ne vien zāles, bet arī peldbaseini. To Latvijā pietrūkst. Turklāt peļņas un zaudējumu aprēķinā lielu ietekmi dod amortizācija.
No noslodzes viedokļa lielākais izaicinājums ir piepildīt zāles dienas vidū un vasaras periodā. "Kopējo, protams, bet mēs nevaram izmērīt to, cik šie centri nodrošina pakalpojumu, pieņemsim, bērnu, jauniešu sportam. To, protams, mēs varam no gada pārskata skatīties, ka viņi ir zaudējumus nesoši, bet es uzskatu, ka mēs nevienā brīdī neesam papētījuši to, kādu pienesumu pašvaldībām šāda veida infrastruktūra iedod," sacīja LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.
LU Sporta mājas attīstītāji uzskata, ka zāli noslogot izdosies vispirms jau pašiem – studentiem un mācībspēkiem, pārējā laikā izīrējot telpas. LU pirms trim gadiem ar Latvijas Basketbola savienību (LBS), Florbola savienību un Volejbola federāciju parakstīja nodomu protokolus par sadarbību. Taču tas nevienai no pusēm neuzliek konkrētas saistības.
"Noteikti šobrīd mums neuzliek nekādus pienākumus, bet es uzskatu, ka infrastruktūra galvaspilsētā tieši basketbolam ir ļoti vājā līmenī. Un, kaut arī esmu ļoti priecīgs, ka beidzot mums ceļas komandu sporta spēļu halle, kur būs basketbola mājas, un arī Pārdaugavā, kas ir Daugavas otrā pusē, es ļoti ceru, ka būs arī Latvijas Universitātes Sporta māja," sacīja LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.
Pieminētajai Komandu sporta spēļu hallei finansējumu piešķīra no valsts budžeta, kad valdība nolēma kovida laikā sildīt ekonomiku ar būvniecību, īstenojot augstas gatavības projektus. Tai pagājušajā nedēļā iemūrēja pamatakmeni. Arī šai hallei prognozētās izmaksas no 13,5 miljoniem eiro īsā laikā izauga līdz teju 21 miljonam, kas ir iepirkuma uzvarētāja piedāvātā cena.
Tie ir trīs pilieni tuksnesī – tā par jau topošās halles ietekmi uz pieprasījumu sacīja Florbola savienības vadītājs Ilvis Pētersons. Viņš norādīja, ka florbolam Rīgā trūkst piemērotu telpu, un redz, ka LU Sporta māja šo varētu risināt.
"Tas Rīgas apmēriem nav nekas, viņas būs piepildītas, viņiem droši vien vienīgais stāsts ir, kā viņi tos rīta cēlienus piepildīs. Bet, ja tur ir studiju programma treneriem un ja viņi domā arī par sporta zinātni, es domāju, ka tad viņu pašu vajadzībām tas būs," uzskata Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons.
LU cer, ka savu Sporta māju uzbūvēs trīs gadu laikā. Taču izvairās prognozēt, kas notiek, ja cerētie ieņēmumi nebūs pietiekami, lai segtu uzturēšanas maksu un kredīta maksājumu. "Katrs liels projekts ir projekts, un plāns ir plāns. Bet nav jau tā, ka visi centri ir absolūti mīnusos esoši, un mēs, šo projektu gatavojot, arī bijām kontaktos ar ļoti labu bilanci strādājošajiem sporta centriem, un ar to pieredzi vismaz jāpieiet nevis kā zaudējumu, bet uz ienākumu nešanu," sacīja Muižnieks.
Reālās izmaksas Sporta mājai noskaidros iepirkuma laikā. Ja tās pārsniegs plānoto, tad universitāte neizslēdza, ka varētu meklēt vēl papildu finansējuma iespējas vai arī samazināt būvapjomu. Iespēja atlikt vērienīgo investīciju projektu uz vēlāku laiku netiek pieminēta.
