Visasākie iebildumi pret noteiktajiem kritērijiem ir Latvijas Bobsleja un skeletona federācijai (LBSF), kas, visticamāk, paliks ārpus prioritāro sporta veidu loka. LBSF ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis jau pirms sezonas finansējuma dalīšanas principus nosauca par klaji netaisnīgiem.
Bažas par kritēriju akcentiem Latvijas Televīzijai pauda arī Latvijas Kamaniņu sporta federācijā (LKSF). Savu aptuveni 100 audzēkņu treniņiem Siguldas trasē LKSF tērējot apmēram 9000 eiro mēnesī.
IZM paskaidroja, ka šogad kritērijus nemainīs, taču to, vai esošie kalpos ilgtermiņā, vēl nevar pateikt. Siguldas ledus trases iemītnieku bažas par turpmāko pastāvēšanu un attīstību ministrijā vērtēs pēc gada.
Federāciju sašutumu veido arī tas, ka joprojām nav zināms, kādu finansējumu katra organizācija saņems.
Kritēriji bāzes finansējuma saņemšanai ir publiski atrodami tāpat kā formulas, taču individuālus aprēķinus nav iespējams veikt, nezinot visu federāciju iesniegtos datus.
IZM Sporta departamenta direktora vietas izpildītājs Juris Zīvarts paskaidroja, ka bez plašākas analīzes būtu priekšlaicīgi vērtēt, vai sistēmā nepieciešamas kādas korekcijas.
"Tad ir jāraugās, vai tik tiešām tā ietekme ir tik liela, ka ļoti cieš kāds sporta veids. Tad varam skatīties un analizēt tā sporta veida iemeslus, kāpēc tā ir gadījies. Bet šobrīd tā pirmšķietami pateikt, ka kāds ļoti, ļoti cieš, mēs nevaram, kamēr neesam visu to izskatījuši," teica Zīvarts.
Sporta veidiem ar augstiem sasniegumiem pieaugušo līmenī lielākās cerības jāliek uz Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) finansējumu. Taču arī LOK valsts finansējumu joprojām nav saņēmusi un nezina precīzu summu, lai varētu spriest par finansējuma sadali augstu sasniegumu sportam.
LOK prezidents Jānis Buks februāra sākumā Latvijas Radio norādīja, ka sporta nozare joprojām nesaņemtā valsts finansējuma dēļ ir dziļā krīzē. Latvijas Televīzijas aptaujātie sporta federāciju vadītāji apgalvojumus par dziļo krīzi sauc par pārspīlētiem, jo finansējums kavējies arī iepriekšējos gados un pie tā jau pierasts. Nespēju regulāri iekļauties pašas nospraustajos termiņos atzīst arī par sportu atbildīgā IZM, taču iemeslu panikai nesaskata, jo nauda budžetā esot paredzēta un atliek vien to piešķirt.
IZM Sporta departamenta direktora vietas izpildītājs Zīvarts uzskata, ka
pēc 9. februārī paredzētās Nacionālās sporta padomes sēdes ministrija jau varēs slēgt līgumus ar federācijām budžeta līdzekļu piešķiršanai.
Viens no kavēšanās iemesliem ir jaunā sporta finansēšanas kārtībā – ja senāk IZM piešķīra naudu sporta federāciju apvienību organizācijām, kas tālāk slēdza līgumus ar federācijām, tad no 2024. gada ministrija uzņēmās naudu piešķirt un apsaimniekot pati, slēdzot līgumus ar visām 95 federācijām.
