Atbildot uz LOK vēstulē teikto, Čakša piektdien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda, ka bažas par sporta nozares un federāciju finansiālo stāvokli ir pārspīlētas, ministrei solot, ka juridiskie jautājumi drīzumā tiks sakārtoti – tas nozīmē parakstītus līgumus ar federācijām, kā arī valsts naudas pārskaitīšanu. Skujiņš, kurš publiski nekad nav kautrējies runāt par dažādiem problēmjautājumiem, sarunā ar LSM.lv pauda, ka šī situācija viņu kā sportistu sarūgtina.
"Īstenībā diezgan sāpīgi dzirdēt šos komentārus no ministres puses. Mēs LOK Atlētu komisijā par šo esam vairākkārt runājuši – finansējuma janvārī nav, bet sportistiem ir jāplāno gads uz priekšu. Jāplāno treniņnometnes, jo turpinās atlase olimpiskajām spēlēm. Katrā ziņā tas ietekmē visas sezonas plānus – ne tikai janvāri vai februāri, jo nav skaidrs, kad tieši finansējums parādīsies," saka Skujiņš. "Tas, ka kāds saka, – janvārī tas jau nav tik svarīgi un tā tālāk, tas ir sāpīgi. Sportisti šajā visā dzīvo 24/7.
Sportisti ziedo savu dzīvi, savu ikdienu, lai sasniegtu šos rezultātus.
Ja kāds pasaka, ka nav TIK svarīgi… Katra mazā lietiņa ir svarīga!"
"Ja es paskatos uz mums riteņbraukšanā, cik daudz mēs ziedojam… Ne tikai riteņbraukšanā, bet arī citos sporta veidos, kuros Latvijā nevar trenēties vai treniņu apstākļi nav tik labi, lai pilnvērtīgi trenētos, – tāpēc visi brauc uz siltākām zemēm, labākām manēžām. Cilvēki ne vienmēr saprot, cik daudz tas prasa, – nokavētas kāzas, nokavēti izlaidumi, vecāku, bērnu dzimšanas dienas. To visu ziedojam, lai vispār varētu aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm. Redzot komentārus, ka "gan jau būs un viss būs kārtībā", ir diezgan sāpīgi," vilšanos neslēpj sportists.
"Es labprāt aicinātu ministri satikties un viņai pastāstīšu, kā mēs sadalām katru dienu, katru stundu, lai tos rezultātus tiešām sasniegtu.
Cilvēkiem nereti liekas – tie sportisti dzīvo siltās zemēs, braukā ar riteni, dzīvo labu dzīvi, trīs stundas dienā trenējas.
Tā nav, tā tas nenotiek, tas ir 24/7 darbs," skaidro sportists, atzīmējot, ka viņu sezonas gaitā Latvijā satikt ir sarežģītāk, taču, piemēram, vieglatlēte Gunta Vaičule, viņaprāt, arī ļoti labi izskaidrotu politiķiem, cik liela nozīme ir katram sīkumam sportistu dzīvē.
Pagājušā gada nogalē notika pārmaiņas sporta finansēšanas kārtībā, valsts finansējumu federācijām turpmāk piešķirot Izglītības un zinātnes ministrijai, kas šīs funkcijas pārņem no LOK un Latvijas Sporta federāciju padomes. Šāda situācija, kad bāzes finansējums vēl nav saņemts februārī, ir bijusi arī iepriekš. To pat var saukt par ierastu praksi, taču nebūt nevar dēvēt par labās prakses piemēru.
Arī Skujiņš atzīmē, ka, ja jau sistēmā tiek veiktas pārmaiņas, tad to vajadzētu sakārtot tā, lai tā funkcionētu labāk. "Tas, ka tā ir bijis iepriekš, manuprāt, nav arguments. Tas, ka tā bija, nenozīmē, ka tā ir jābūt! Tas brīdis ir pienācis, ka tiek veidota jauna sistēma, tad tā arī ir jāsakārto. Pirmkārt, jāpaprasa un jāsaprot, kādas bija lielākās sistēmas kļūdas iepriekš, lai tās mainītu. Tad sistēmu var sakārtot līdz galam!
Ja par šo ministre nezināja, tad kā viņa domā sakārtot sistēmu?
Ja nav padomāts par tādu lietu kā finansējumu sportistiem, sakārtojot sistēmu, tad es domāju, ka tā ir liela kļūda. Liela lieta, kas nav līdz galam apskatīta," savu vērtējumu izsaka riteņbraucējs, atzīmējot sistemātiskās problēmas.
Latvijai Parīzes olimpisko spēļu šosejas riteņbraukšanas sacensībās vīriem pienākas viena vieta. Tāpat viena vieta ir arī sieviešu sacensībās. Skujiņš norāda, ka visi trīs Latvijas vadošie šosejas riteņbraucēji, proti, viņš pats, kā arī Krists Neilands un Emīls Liepiņš, vēlas braukt uz Parīzi un visi trīs to arī būtu pelnījuši, bet beigu beigās braucēju noteiks pēc federācijas izstrādātajiem kritērijiem, izvēloties uz to brīdi labāko no sportistiem. Skujiņam ir skaidrs sacensību plāns pavasara pirmajai daļai, startējot sacensībās Beļģijā, Itālijā, arī Spānijā.
