Ar katru gadu ir grūtāk sevi motivēt, un pašlaik sevi nedaudz jāpiespiež, taču olimpiskajā sezonā situācija ir pavisam cita, atzina Tomass Dukurs. Viņš divās olimpiskajās spēlēs ir finišējis ceturtais, ko uzskata par teorētiski labu vietu tik augsta līmeņa sacensībās, taču otrajā reizē Sočos jo īpaši grūti bijis ar to samierināties. Taču vēlāk pāridarījuma sajūta pāriet un vairs tik ļoti nesatrauc, ka esi palicis pirmais aiz strīpas, atzina vecākais brālis.
Tomass Dukurs arī nevēlas, lai Martins viņam atdāvinātu medaļu, ja brālis nebrauktu ar maksimālu atdevi. Tomass vēlas pats medaļu izcīnīt nopietnā cīņā, jo pretējā gadījumā tikpat labi godalgu varētu pasūtināt pie juveliera. Izlases fiziskās sagatavotības treneris Mihails Arhipovs pastāstīja, ka Tomass labprātāk strādā svaru zālē, lai gan arī Martins no fiziskajiem treniņiem nevairās.
Savukārt Martins īpaši uzvēra arī savas mammas lomu gūtajos panākumos. Viņam tā ir laba papildu motivācija saņemties, lai nesāpinātu mammu, kura viņa neveiksmes pārdzīvo vēl nopietnāk. Sezonas sākumā ir jāsāk braukt, lai sajustu ātrumu un adrenalīnu, pastāstīja jaunākais brālis. Viņš ir pārliecināts, ka nevarētu braukt, ja skeletona trase viņam nebūtu pats galvenais un braukšana nepatiktu.
