Sporta studija

Kārlis Ullis - sporta ārsts Latvijas delegācijā vairākās olimpiskajās spēlēs

Sporta studija

Sporta studija

Riteņbraukšanas veterāns Ķiksis arvien apliecina meistarību trekā

Latvijā izdzisušajā treka riteņbraukšanā sarīko čempionātu Lietuvā, cer uz jaunu bāzi

Panevēžā februārī aizvadītais Baltijas čempionāts treka riteņbraukšanā vienlaicīgi bija arī Latvijas meistarsacīkstes, kas risinājās pirmoreiz kopš 1995.gada. Pēdējais treks Latvijā tika slēgts 1999.gadā, bet riteņbraukšanas disciplīnas saistībai ar Latviju pavisam izdzist neļauj 48 gadus vecais Ainārs Ķiksis, kurš ir startējis trijās olimpiskajās spēlēs un guvis panākumus augstākā līmeņa sacensībās. Iespējams, Rīgā varētu uzbūvēt jaunu treku, tiesa, finanšu avoti projekta īstenošanai vēl nav skaidri.

Bijušais riteņbraukšanas treneris Ernests Pūce sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" atzina, ka treks ir Latvijā praktiski mirusi disciplīna, jo jau deviņdesmitajos gados bez atbilstoša treka pārstāja notikt Latvijas čempionāti. Par pēdējām atraugām viņš nosauca deviņdesmito gadu beigās aizvadīto Rīgas kinostudijas balvas izcīņu Ventspilī.

Latvijas treka riteņbraukšanas izcilnieki

Imants Bodnieks - Olimpiskais sudrabs Tokijā (1964)

Dzintars Lācis – pasaules čempions (1967)

Viesturs Bērziņš – U-23 Eiropas čempions (1996), trešais pasaules rangā sprintā (2000)

Ainārs Ķiksis – Eiropas čempions (1996, 2002, 2003), pasaules junioru čempions (1990), vairākkārtējs pasaules vicečempions

Pasaules treka riteņbraukšanas līderis senioru līmenī Ķiksis pēdējoreiz Latvijā trenējās, gatavojoties 1992.gada Barselonas olimpiskajām spēlēm, bet pērn februārī viņš rosināja sarīkot čempionātu Panevēžā.

Vienīgais Latvijas riteņbraucējs, kurš startē pasaules elitē, ir Vitālijs Korņilovs.

Pateicoties stabilam sniegumam vairākās Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības (UCI) sacensībās, viņš kvalifcējās pasaules čempionātam 4 km iedzīšanas distancē. Korņilovs dzīvo Latvijā un treka riteņbraukšanu apvieno ar algotu darbu.

Korņilovs ne reizi nav braucis trekā Latvijā, savukārt Ķiksis Latvijā nav trenējies teju 30 gadus. Pašlaik

Ķiksis dzīvo Maskavā, ir Krievijas izlases konsultants un investors dažādos projektos.

Brīvo laiku viņš pavada trekā, trenējas un cer, ka arī citiem treka riteņbraukšana paliks sirdij tuva.

Pārsteidzoši, bet Baltijas čempionātā 46 no 110 dalībniekiem bija latvieši – gandrīz puse. Pūce uzsver, ka tā ir atsevišķu treka riteņbraukšanā izdzīvojušo mohikāņu iniciatīva.

Pirms otrā Pasaules kara Latvijā bija septiņi treki, padomju laikos – četri.

Latvijas šosejas izlases un komandas “Cycling Tartu Baltic Chain Cycling” treneris Toms Flaksis pastāstīja, ka braukšana trekā ir noderīga treniņu darbā. Flaksis šosezon vada vienīgo pro kontinentālo komandu Baltijā - Igaunijā bāzēto “Cycling Tartu Baltic Chain Cycling”, kuras sastāvā ir trīs latvieši. Arī Igaunijā ir treks, bet tas nav apjumts.

Skaidrs, ka Latvijas sportisti turpinās izmantot Panevēžas treku. Tikpat skaidrs, ka Ķiksis turpinās dzīvot Maskavā. Lai gan, ja Latvijā Biķernieku sporta bāzē tiks uzcelts treks, viņš ir gatavs palīdzēt.

Ministru kabinets ir piekritis izpirkt privātpersonām piederošo zemi Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Velotreka projekta izstrāde maksās 600 tūkstošus eiro, ko segs Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Savukārt velotreka būvēšanai līdzekļi jāpiesaista Latvijas Riteņbraukšanas federācijai – tā kā summa būtu ne mazāka kā trīs miljoni eiro, maz ticams, ka projektu varētu īstenot bez valsts atbalsta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Riteņbraukšana
Sports
Jaunākie
Interesanti