(papildināts ar IZM Sporta departamenta direktora teikto)
Čakša piektdien ar Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) pārstāvjiem apsprieda Latvijas iespējamo dalību Parīzes paralimpiskajās spēlēs.
"Svarīgākais punkts, par ko mēs šobrīd gribam runāt, kā Latvijas paralimpieši var startēt [Parīzes] paralimpiskajās spēlēs," teica Čakša. "Mērķis tātad ir, lai Krievija un Baltkrievija nepiedalītos, un kā mūsu sportisti varētu piedalīties. Tas ir izvirzītais pirmais mērķis, un tad, protams, rīcības plāns, kā līdz tam varētu tikt."
Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (SPK) pirms nedēļas nolēma atļaut Parīzes spēlēs neitrālā statusā startēt Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem. Sev labvēlīgu lēmumu agresorvalstis panāca ne tikai ar ietekmi sporta aprindās, bet arī diplomātiskās politikas līmenī.
"Cik daudz mēs runājam, ka sports nav saistīts ar politiku, bet redzam, cik aktīvi Krievijas puse lobēja savu dalību," atzina Čakša. "Tas ir tāds otrā līmeņa karš, kas notiek gan informatīvajā telpā, gan lobējot savas intereses caur sporta prizmu."
Čakša pastāstīja, ka cīņa nav atstāta tikai sporta organizāciju rokās, jo Krievija aktīvi izmanto diplomātiskos kanālus, lai panāktu sev labvēlīgus lēmumus. Par sporta nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija arī lūgs iesaistīties Ārlietu ministriju un aktīvi uzrunās citu Eiropas valstu ministrus. Mērķis ir diplomātiskā ceļā panākt aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes spēlēs.
IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs paskaidroja, ka pašlaik ir vienošanās nediskutēt par Latvijas dalības iespēju Parīzes spēlēs, bet vispirms censties nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas paralimpiešu startu. Šteinbergs gan piebilda, ka gadījumā, ja Latvija nestartēs, bet dalībnieku vidū būs Krievijas sportisti, agresorvalsts to varēs uzskatīt par būtisku savu panākumu, kas gūts sporta politikas frontē.
Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) nosūtīja vēstules ar pretenzijām par agresorvalstu sportistiem labvēlīgajiem lēmumiem gan Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai, gan Eiropas Paralimpiskajai komitejai. Eiropas komiteja jau reaģējusi, sasaucot oktobra beigās valdes ārkārtas sēdi.
LPK ģenerālsekretāre Liene Apine gan īpaši netic, ka labvēlība agresorvalstu pārstāvjiem tiks atcelta, tomēr ir apņēmusies izdarīt visu iespējamo, lai lēmums par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību tiktu pārskatīts. Apine arī uzsvēra, ka ļoti svarīgi būs noskaidrot Ukrainas paralimpiešu iespējamo rīcību, kas vēl nav zināma.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) vēl nav paziņojusi, vai ļaus neitrālā statusā Parīzes spēlēs piedalīties Krievijas un Baltkrievijas atlētiem. SOK līdzšinējā nostāja gan ļauj noprast, ka oktobra vidū varētu sekot agresorvalstu pārstāvjiem labvēlīgs lēmums.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī SPK ārkārtas ģenerālajā asamblejā uz nenoteiktu laiku apturēja Krievijas un Baltkrievijas dalību organizācijā par nespēju pildīt statūtos paredzētās prasības. Savukārt 2023. gada septembra beigās SPK biedri balsojumā kongresā ar balsu vairākumu atbalstīja Krievijas un Baltkrievijas paralimpisko komiteju daļēju diskvalifikāciju, kas praksē nozīmē iespēju abu agresorvalstu sportistiem startēt neitrālu dalībnieku statusā.
