Par SOK prezidentu 2013. gadā kļuvušais Bahs pretendēs uz otro un pēdējo termiņu amatā. Jau iepriekš uzskatīja, ka citu kandidātu vēlēšanās nebūs, un oficiāla pieteikšanās noslēdzās 30. novembrī.
Vēlēšanas paredzētas martā SOK sesijā Atēnās, un 66 gadus vecā jurista Baha izredzes uzskata praktiski par simtprocentīgām. Pēc ievēlēšanas Baha pilnvaras turpināsies līdz 2025. gadam. Viņš ir SOK vēsturē devītais prezidents. Reglaments paredz SOK prezidenta ievēlēšanu uz astoņiem gadiem ar iespēju otrajā termiņā ieņemt amatu vēl četrus gadus.
Par SOK biedru Bahs kļuva 37 gadu vecumā un Olimpiskajā komitejā ieņēma vairākus augstus amatus, tostarp 11 gadus pirms kļūšanas par prezidentu bija viceprezidents.
"Tas, ka nav citu kandidātu, liek man justies pagodinātam un pazemīgam," paziņoja Bahs. "Turpināšu pēc labākajām spējām kalpot olimpiskajai kustībai un centīšos būt prezidents visiem SOK biedriem un visai olimpiskajai kustībai."
Par SOK prezidentu Bahu ievēlēja pirms septiņiem gadiem, kad uz amatu bija pieci kandidāti. Bahu kritizē par varas koncentrēšanu SOK izpildkomitejā, taču viņa pārraudzībā arī tika parakstīts 7,75 miljardu dolāru līgums par raidīšanas tiesībām ar raidsabiedrību NBC līdz 2032. gadam.
Līdzšinējās SOK prezidenta gaitās Baham netrūka izaicinājumu, piemēram, Krievijas dopinga skandāls un intereses kritums par olimpisko spēļu rīkošanu, kā arī 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu pārcelšana Covid-19 pandēmijas dēļ.
Bahs iepriekš karjerā vadīja Vācijas Olimpisko sporta konfederāciju, bet sportista gaitās 1976. gadā Monreālas olimpiskajās spēlēs Vācijas komandā izcīnīja zelta medaļu paukošanā.
