Tiecoties panākt pilsētu lielāku ieinteresētību rīkot olimpiskās spēles, SOK plāno arī padarīt vienkāršāku sporta objektu atbilstības apstiprināšanu, ja tajās būs aizvadītas attiecīga līmeņa sacensības.
"Mēs nevaram sagaidīt, lai pieteikumu iesniedzēji, daļa no kuriem nebūs pieteikušies pirmo reizi, sāktu visu procesu no jauna," Bahu citēja Vācijas avīze "Suttgarter Nachrichten". "Te mums ir jāsamazina izmaksas," viņš piebilda.
Budapešta februārī kļuva par ceturto pilsētu, kas atteicās no nodoma kandidēt uz 2024.gada olimpisko spēļu sarīkošanu, pretendentu lokā atstājot tikai Parīzi un Losandželosu. Gan Francijas galvaspilsēta, gan Losandželosa jau divreiz ir uzņēmušas olimpiskās spēles.
Pilsētas pieteikums tiek izskatīts trijās kārtās, kā arī vietējiem organizatoriem jāuzņem SOK inspekcijas grupa un jātērē desmitiem miljonu dolāru, lai veicinātu savas izredzes piesaistīt pasaulē nozīmīgāko sporta pasākumu. Eiropā arvien vairāk pilsētu pēdējos gados atsakās no nodoma rīkot olimpiskās spēles, bažījoties par izmaksām vai to interpretāciju oponentu kritikā.
"Eiropa ir olimpiskās kustības kodola kontinents. Nebūtu prātīgi to ignorēt. Pašreizējā pieteikšanās sistēma rada pārāk daudz zaudētāju," sacīja Bahs.
SOK prezidents cer, ka drīzā nākotnē bez papildu formalitātēm par olimpiskajam statusam atbilstošām uzskatīs sporta būves, kas būs uzņēmušas pasaules čempionātus vai Pasaules kausa sacensības. Jaunā kārtība varētu attiekties uz pretendentiem, kas pieteiksies rīkot 2026.gada ziemas olimpiskās spēles.
