Pēc Soču ziemas olimpiskajām spēlēm Rubenis nolēma, ka nepieciešama pauze. Viena gada pārtraukums viņam palīdzēja atpūsties pēc kamaniņu sportā 25 gados iekrātā noguruma un pavērot procesus no malas. Ilgajā karjerā iegūtās zināšanas nav nekas absolūts, un daudz ko var izdarīt labāk, tostarp piepildīt nerealizētas idejas un palīdzēt savējiem, atzīst Rubenis.
Junioru rezultāti parāda, ka ir iets pareizā virzienā, turklāt jauno sportistu Pasaules kausa sacensību līmenis ir ievērojami pieaudzis, pastāstīja Rubenis. Viņš arī uzsvēra, ka kamaniņu sports nu jau ir profesionāls sporta veids, nevis sacensības tiem, kas grib no kalna pavizināties.
Šobrīd kā treneris un mehāniķis Rubenis vairāk darbojas ar jaunajiem kamaniņbraucējiem, kas gatavojas jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm. Savukārt vasarā viņš lielu darbu ieguldīja arī pieaugušo izlases braucēju tehnikas sagatavošanā.
Iespējas tehnikas attīstībā kamaniņu sportā ir gandrīz neierobežotas, taču ierobežo finansiālās iespējas, jo viena slieču komplekta izmaksas ir apmēram trīsarpus tūkstoši eiro. Rubenis seko intuīcijai un arvien mēģina izveidot ko jaunu.
