Kad sākās atklāts karš Ukrainā, Irbem bija sajūta, ka agresorvalstis ir jāizslēdz no olimpiskās kustības vismaz uz diviem cikliem. Tikai pēc tam varētu lemt par turpmāko rīcību, jo nevar piedot pāridarījumus, kad vardarbība arvien turpinās.
"Viņiem kā agresoriem nav nekādu tiesību atrasties kādās starptautiskās organizācijās, kur nu vēl sporta organizācijā," uzsvēra Irbe. "Vēl jo vairāk tāpēc, ka padomju laikos tā bija, un tagad Krievijā tas absolūti nav mainījies, ka uz sportu liek milzu akcentu, lai parādītu, ka esam varena, spēcīga un respektējama valsts."
Pašlaik Irbe negaida jebkādu respektu pret Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, bet vairāk cer uz spēcīgu reakciju pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmuma ļaut agresorvalstu atlētiem neitrālā statusā piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Irbe kritizēja SOK par spēlēšanos ar terminiem, piektdienas vakarā izlaižot preses relīzi, kur Krievijai un Baltkrievijai apslēpti pa aizmugurējām durvīm ļauj iekļūt olimpiskajās spēlēs.
"Es ceru, ka sekos daudzi boikoti un SOK nāksies izšķirties, vai olimpiskā kustība ir ar Krievijas draugiem un tikai Krieviju, vai pilnvērtīgas augsta mēroga sacensības, kur tiešām visi labākie sportisti sevi pierāda," sacīja Irbe.
Atsevišķi agresorvalstu sportisti, Irbes ieskatā, tiešām varētu startēt neitrālā statusā, ja vien nepārprotami un publiski nosoda Krievijas karu Ukrainā.
Irbe uzteica olimpisko čempionu 3x3 basketbolā Nauri Miezi, kurš pirmais publiski pavēstīja, ka nepiedalīsies Parīzes spēlēs, ja tur startēs Krievijas vai Baltkrievijas pārstāvji.
Ja Mieža paraugam pasaulē sekotu ļoti daudzi sportisti, tas piespiestu SOK aizdomāties un atkāpties no pašreizējās nostājas, uzskata Irbe, kurš pašlaik ir vārtsargu treneris Latvijas izlasē.
"Šobrīd tas izskatās neglīti, principā tas izskatās pēc korupcijas. Es skaidri zinu, ka Krievijas naftas un gāzes nauda starptautiskajām sporta federācijām ir vajadzīga," Krievijai sporta vidē izrādīto labvēlību raksturoja Irbe. "Krieviem ir vajadzīgas šīs sporta federācijas, lai varētu radīt labvēlīgus apstākļus saviem panākumiem sporta arēnās. Tas ir tik vienkārši."
Jau vēstīts, ka SOK prezidents Tomass Bahs aizstāvēja viņa vadītās organizācijas lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs, jo individuāli atlēti neesot vainojami viņu valstu valdību darbībās.
KONTEKSTS:
Latvija jautājumā par 2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzē pirmkārt gaidīs Ukrainas viedokli un lēmumu par tālāko rīcību, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Ministrijā saskata iespēju īstenot dažādu rīcību, bet galvenais ir panākt Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepiedalīšanos olimpiskajās spēlēs, nevis Latvijas atlētu palikšanu mājās.
Latvijas Olimpiskās komitejas vadība uzskata, ka pašlaik runāt par olimpisko spēļu boikotu ir nevietā, bet kopā ar partneriem jāstrādā, lai nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas sportistu startu.
Parīzes olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā 2024. gadā notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam.
