Liepājā jau otro gadu nav Latvijas čempionāta komandas, tiesa, jauno hokejistu ražotne ir uzņēmusi diezgan lielus apgriezienus. 25 gadus Liepāja ir bijusi vieta, kur sākt, turpināt vai azartiski noslēgt gaitas hokejā, spēlējot valstī iespējami augstākajā līmenī. Tāpēc pat divi gadi bez lielās komandas ir pamatīgi ietekmējuši vietējo hokeja saimniecību.
"Tā kā mums nebija virslīgas, tad šeit mazliet bija klusums un pēc gada, kad paziņoja, ka virslīgas nebūs, daudzi, daudzi aizbrauca projām," pastāstīja Liepājas Sporta spēļu skolas (SSS) treneris Edgars Brancis. "Pagājušogad diezgan švaka sezona bija, un bija kaut kas jādara, lai tas hokejs atgrieztos Liepājā un būtu interese."
Lokālpatriotisms ir ļoti svarīga sporta sastāvdaļa, taču hokejs atšķirībā no basketbola, futbola, florbola vai volejbola uzskatāmi krīt laukā no šīs bildes. Latvijā ir 18 ledus halles, bet ar spēcīgu vietējo komandu var lepoties vien dažas. Īpaši dramatiska aina paveras ārpus Rīgas robežām. No piecām Latvijas pārstāvēm Baltijas hokeja čempionātā tikai viena atrodas ārpus galvaspilsētas – Jelgavā.
Līmeni zem Baltijas līgas ieņem Junioru attīstības hokeja līga (JAHL), kur drīkst spēlēt 18–22 gadus jauni spēlētāji un vēl pieci – līdz 25 gadu vecumam. Taču arī tur situācija reģionos nav īpaši glaimojoša, jo tikai četras no 10 komandām ir ārpus galvaspilsētas.
Potenciāls ir liels, bet lielā daļā pilsētu vēl neizmantots, taču, kā norāda Latvijas Hokeja federācijā (LHF), liela atbildība jāuzņemas arī vietējām hokeja saimniecībām.
"Nosacīti talantīgākie vai zināmākie uzvārdi aizbrauc projām, līdz ar to mums pietrūkst klubiem... Es nerunāju, ka klubi paši varētu strādāt nedaudz vairāk, lai piesaistītu savus līdzjutējus, skolas," teica LHF sporta direktors Edgars Buncis. "Objektīvi skatoties, pietrūkst uzvārdu, uz ko nākt skatīties."
Pašreizējā situācija hokeja sabiedrībā raisījusi diskusiju, vai nav laiks ieviest pārmaiņas un atgriezt darbībā 1. līgu.
2014. gadā tādu izveidoja uz U-20 čempionāta bāzes, ļaujot pulcēt komandas ar lokālajām zvaigznēm, kas šo atzina par labu iespēju noslēgt hokejista karjeru lokālpatriotisma gaisotnē. Skatītāji piepildīja ledus halles, atbalstot tieši savus, vietējos spēlētājus – gan jaunus gan vecus, kuriem talkā nāca labākie iebraucēji, kādus nu klubs spēja piesaistīt.
HK "Ventspils" direktors Ričards Ozols pastāstīja, ka bērni 16–17 gadu vecumā jau skatās pēc plašākiem apvāršņiem.
"Skaidrs, ja mums šeit Ventspilī nav lielā komanda, tad viņiem zūd degsme Ventspilī izaugt par augstas klases hokejistu," paskaidroja Ozols. "Ir komandas citur, turpat Rīgā vai ārzemes arī nav tik tālu, principā katru gadu vidēji 6–7 bērni 16–17 gadu vecumā dodas prom."
Arī Tukumā apliecina, ka Junioru attīstības līgas komanda nebūt neraisa tādu interesi, kā bija 1. līgas laikā.
"Pirmo līgu un JAHL šobrīd nevar salīdzināt, jo mums puse komandas spēlē no Rīgas un otra puse mūsējie. Tad loģiski, ka pustukšas tribīnes," sacīja HK "Tukums" kluba vadītājs Verners Kaimiņš. "Tas nav izslēgts, ka mēs varbūt nesavāktu to komandu. Federācija varbūt var nākt ar kādu priekšlikumu un atļaut spēlēt, mums reģioniem, kā agrāk tas bija ar vecākiem spēlētājiem. Šobrīd, kā tas modelis izskatās, mums [tas] galīgi nav pa spēkam."
Reģionu ledus hallēs vietējo patriotu netrūkst – par spīti virslīgas komandas izjukšanai, Liepājā rūpi par hokeju uzņēmušies vairāki bijušie hokejisti, viņu skaitā četrus gadus Vēju pilsētā spēlējušais Edgars Brancis un liepājnieks Linards Mazurs-Mago.
"Ļoti daudzi mūs pameta pagājušogad, tas bija ļoti izaicinošs gads," atzina Liepajas SSS menedžeris Mazurs-Mago. "Šogad mums nāca iespēja spēlēt Somijas līgā. Negaidīti sporta skolas direktoram pienāca zvans, tad izlēmām, ka tā būs U-18 komanda, no kuras bāzes spēlētājiem mēs varētu veidot nākotnē lielo komandu. Mērķis arī mums ir atgriezties virslīgā."
Liepājā, kur hokeja tradīcijas sētas jau kopš 1998. gada, savu meistarkomandu ir gatavi atbalstīt vietējie uzņēmēji.
Liepājas hokeja vadības aprēķini liecina, ka virslīgas komandai bāzes summa varētu būt ap 350 tūkstošiem eiro.
Pirmās līgas komandas finanšu vezums nebūtu tik liels kā virslīgā, taču kļūtu par labu sākumu centieniem atgriezt reģionā savu hokeja meistarkomandu.
"Jā, pirmajā līgā arī vecāki čaļi varētu spēlēt. Ja būtu kāds konkrēts skaits, ka jaunie varētu spēlēt, tad, man liekas, arī vecie pavilktu jaunos, kaut ko pamācītu un tiem jaunajiem būtu interesantāk," pastāstīja Liepājas SSS treneris Brancis.
Pieprasījums pēc izmaiņām ir pamanīts arī Hokeja federācijā.
"Junioru attīstības līga – nevaru piekrist, ka neizpilda to mērķi, kas bija paredzēts," teica LHF sporta direktors Buncis. "Tajā pašā laikā varu atzīt, ka neesmu pilnībā apmierināts ar to rezultātu, kāds ir. Tādēļ šajā pavasarī esam sākuši diskusiju, kādām ir jābūt nākamajām izmaiņām. Uz mūsu galda arī ir 1. līgas projekts – lai pieņemtu galīgu lēmumu, ir jāizvērtē daudzi aspekti. Viens no būtiskākajiem ir finansiālais aspekts."
Turnīru kārtībā šķiet nobriedis pārmaiņu laiks, lai arī vēl nav skaidri konkrēti plāni. Par vienu gan strīdu nav – laba līmeņa hokejs Latvijā nedrīkst beigties līdz ar Rīgas robežu. Nepieciešams vien mazs grūdiens, lai vietējās hokeja tradīcijas varētu veidoties katrā Latvijas hallē.
