Van Persijs uzvarētājiem B grupas pirmajā spēlē guva divus vārtus, un Nīderlandes izlasē tikpat rezultatīvs bija arī Arjens Robens.
Cīņas sākums Salvadoras pilsētā neliecināja par gaidāmo Spānijas sagrāvi, turklāt Pasaules kausa ieguvēji pret iepriekšējā turnīra finālistiem izvirzījās vadībā, kad Ksavi Alonso 27. minūtē realizēja 11 metru soda sitienu par Stefana de Vrija pārkāpumu soda laukumā pret Djegu Koštu.
Spānijai puslaika beigās bija arī iespēja nostiprināties vadībā, taču līderi iekrita uz pretuzbrukumu. Deilija Blinda tālu piespēli soda laukumā augstā lidojumā aizsniedza van Persijs un ar galvu raidīja bumbu pāri Kasiljasam.
Arī otrā puslaika sākums par sagrāvi vēl nevēstīja, taču ievesmu guvušais Nīderlandes uzbrukums nebija apturams. Van Persijs, Robens un de Vrijs padarīja spāņu debiju turnīrā par rūgtu piedzīvojumu.
Robens 53. minūtē ātrā uzbrukumā ar precīzu sitienu no soda laukuma pārspēja Kasiljasu, savukārt de Vrijs 11 minūtes vēlāk pie vārtu staba ievirzīja bumbu tīklā pēc soda sitiena. Van Persijs 72. minūtē pēc spāņu vārtsarga neveiksmīgi apturētas bumbas soda laukumā nekavējās iesist ceturtos vārtus, bet Robens 80. minūtē kā spēlējoties izkārtoja piekto vārtu guvumu, individuāli meistarīgi apspēlējot Kasiljasu, kurš palika guļam soda laukumā, bet divi aizsargi vārtos nespēja glābt.
Spāņi jau otro Pasaules kausa finālturnīru pēc kārtas sāka ar zaudējumu un tik augsta līmeņa turnīrā cieta smagāko neveiksmi kopš 1950.gada, kad ar 1:6 kapitulēja Brazīlijai.
Nīderlandes izlase pārliecinošo uzvaru varētu uzskatīt par revanšu zaudējumam iepriekšējā Pasaules kausa spēlē, ja vien neveiksme pirms četriem gadiem Dienvidāfrikā nebūtu piedzīvota finālcīņā par trofeju. Turklāt ne pirmo reizi Nīderlandes izlase spoži aizvada turnīra sākumu, taču vēlāk komandas spilgtais sniegums mēdz izbalēt.
