FIFA nav likumīga pamata atsaukt organizācijas izpildkomitejas 2010.gada lēmumu, kas paredz 2018. un 2022.gada Pasaules kausa finālturnīra rīkotāju tiesības piešķirt attiecīgi Krievijai un Katarai, teica 78 gadus vecais FIFA prezidents.
Blaters ir pārliecināts, ka FIFA izdevies pārvarēt uzticības krīzi, jo, viņaprāt, starptautiskajā federācijā atkal valda vienotība. Lai gan Blaters sākotnēji uzstāja, ka FIFA ētikas komitejas vadītāja Maikla Garsijas ziņojumam par Pasaules kausa rīkošanas tiesību piešķiršanu jāpaliek konfidenciālam, vēlāk FIFA prezidents piekrita, ka 430 lappušu dokuments vismaz daļēji var tikt publicēts.
FIFA novembrī publicēja ētikas komitejas ziņojuma pārskatu, kurā 2018. un 2022.gada Pasaules kausa rīkošanss tiesību piešķiršanu atzina par pamatotu. Taču ziņojuma autors Garsija iesniedza apelāciju, apgalvojot, ka viņa veikums ir maldīgi interpretēts. Pēc apelācijas noraidīšanas Garsija trešdien atkāpās no amata, tādējādi apliecinot FIFA valdošo uzticības krīzi.
Taču ļoti iespējams, ka līdz ziņojuma publicēšanai paies ilgs laiks. Blaters uzsvēra, ka tas varēs notikt tikai pēc izmeklēšanas pabeigšanas, izvērtējot piecu iesaistīto personu darbību. Turklāt ja kāda no piecām personām - FIFA viceprezidents Anhels Marija Viljars, Mišels d'Hoge, Voravi Makudi, Francs Bekenbauers un Harolds Meins-Nikolss - tiks atzīta par vainīgu pārkāpumā, viņi varēs vērsties Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, vēl jo vairāk novilcinot izmeklēšanas informācijas publicēšanu.
