Ceļu no lidostas līdz galvaspilsētas centram horvātu fani mēroja sabiedriskajā transportā, un nepavisam nebija klusi. "Bļauj pa 22. autobusu, šūpo to un vispār ir nenormāli cilvēki," savstarpējā sarakstē bažījās lidostas darbinieki. Latvijas Televīzijas "Sporta studija" devās noskaidrot, kādi tad patiesi ir Horvātijas futbola līdzjutēji.
Nepilnu stundu pirms spēles iepriekš Horvātijas fanu pārpildītais bārs Vecrīgā jau bija gandrīz tukšs, un trīs palikušie līdzjutēji par jandāliņu lidostas autobusā teicās neko nezinām. Kamēr viesu fanu tūkstoša lielākā daļa jau pulcējās "Skonto" stadionā tribīnēs, vakara vēlie putni vēl izskaidroja, ka
horvātu futbola fans ir gan skaļš, toties draudzīgs.
"Es tiešām neredzēju neko tādu, tikai skaistas meitenes. Mēs neko neredzējām, Ceru ka nekas tāds nenotika. Kad ierodamies pēdējā brīdī, Horvātija noteikti uzvarēs," par ceļu no lidostas līdz Rīgas centram teica Horvātijas izlases līdzjutējs Herve.
"Katrā pūlī ir daži cilvēki, kas nav draudzīgi. Bet globāli horvātu tauta un līdzjutēji ir skaista lieta. Tāpēc es domāju, ka mēs esam draudzīgi un jautri, lai kur arī dotos," piebilda Horvātijas fans Mirko.
"Jā, horvātu fans ir ļoti draudzīgs, bet skaļš," uzvēra horvātu līdzjutējs Dins. "Tāpēc dažreiz cilvēki domā, ka mēs esam agresīvi. Bet nē, mēs neesam agresīvi. Mēs esam tikai skaļi."
"Mēs esam atbalstoši, mēs neesam dusmīgi," piebilda līdzjutējs Mirko.
Horvātu fani pauda pārliecību par savas komandas panākumu un kvalificēšanos Eiropas čempionāta finālturnīram ar uzvarām pār Latviju un Armēniju.
Biļetes un Latvijas un Horvātijas spēli izpārdeva trīs dienu laikā. Dažas minūtes pirms mača sākuma Hanzas ielas pusē pie ieejas stadionā veidojās ļoti garas rindas.
"Mēs personīgi [Horvātijas futbolista Lukas] Modriča dēļ esam šeit. Nu, bez Latvijas Modriča dēļ," paskaidroja Latvijas izlases līdzjutējs Krišjānis. "Tā ir pēdējā iespēja viņu redzēt dzīvu!"
"Atnācām Latviju pirmām kārtām atbalstīt. Protams, Modriču arī gribas redzēt," atzina līdzjutējs Dāvis. "Ceram uz labu spēli, ceram uz ne smagu zaudējumu, ceram, ka pacīnīsimies par vismaz vienu punktu šajā spēlē."
"Nu, atnācu atbalstīt. Tomēr uz visām spēlēm abonements ir bijis, tā ka jānāk. Tas jau vienalga, pret ko spēlē," uzsvēra Latvijas futbola fans Klāvs.
"Tam, ka [izlases] treneris ir jāmaina, mēs pilnībā piekrītam, bet par izlasi mēs fanosim vienalga jebkādos apstākļos, cik viegli vai grūti ies," sacīja līdzjutējs Dāvis. "Mēs par to, ka [trenerim] Dainim [Kazakevičam] ir jāsaprot un jāpamet savs krēsls, bet mēs par izlasi būsim visos laikos."
Horvātijas medijos pirms spēles ekspertu lomā iejutās FK RFS ģenerāldirektors Māris Verpakovskis un "Riga" FC treneris horvāts Tomislavs Stipičs, kurš pirms mača arī satika savu draugu Horvātijas izlases galveno treneri Zlatko Daliču.
"Mēs esam draugi jau daudzus gadus – tikāmies daudzas reizes, kad es strādāju Horvātijā," par pazīšanos ar Daliču teica Stipičs. "Tāpēc es pazīstu arī [Daliča palīgu] Ivicu Oliču. Mēs kopā dzērām kafiju. Mēs apmaināmies ar dažiem stāstiem par futbolu, par privātām lietām – esam tuvi viens otram. Protams, viņš jautāja daudzas jo daudzas lietas. Mēs runājām par atsevišķiem Latvijas spēlētājiem, runājām par šo laukumu, par zāli, kopumā par šejienes kultūru. Viņš ir ļoti zinātkārs treneris. Viņu interesēja laikapstākļi, cilvēki, kas šeit dzīvo un kā viņi dzīvo."
Spēle pārsteigumus nesagādāja – jau 16. minūtē 2:0 horvātu labā. Izspēli Lovro Majera un Andreja Kramariča vārtu guvumos sāka leģendārais Luka Modričs. Vidējā līnijā pret viņu visbiežāk cīnījās "Audas" pussargs Aleksejs Saveļjevs.
"Tiešām laukumā bija vienalga, pret ko spēlēt," uzsvēra Saveļjevs. "Bet naktī pirms spēles bija tā... Daudz domu par to, slikti gulēju arī. Man tā bija pirmo reizi. Spēles laikā vispār par to esmu aizmirsis un spēlēju kā vienmēr."
Ļoti liela zvaigzne horvātiem ir "Manchester City" aizsargs Joško Gvardiols. Klubs viņu iegādājās par 90 miljoniem eiro, un Gvardiols ir otrais visu laiku dārgākais aizsargs.
Divcīņā viens pret vienu Gvardiolu spēja apspēlēt Nīderlandes otrās līgas uzbrucējs Roberts Uldriķis.
"Viens no trenera uzstādījumiem bija, ja mēs varam, tad ejam augstā presingā. Tobrīd jutu, ka varu nopresingot viņu [Gvardiolu], atņēmu viņam bumbu, apvedu. Ieraudzīju [Robertu] Savaļnieku soda laukumā, žēl, ka nesanāca mums tur pabeigt ar rezultatīvu sitienu, tad varbūt būtu atgriezušies spēlē," teica Uldriķis. "Ar 1:2 rezultātu, ar mūsu līdzjutēju atbalstu, es domāju, būtu pacīnījušies vēl par punktiem vai uzvaru."
Uldriķis uzsvēra, ka katra veiksmīga epizode vairo pārliecību par sevi gan pašam, gan partneriem laukumā.
"Viņi redz, ka mēs esam spēlē, ka mēs nebaidāmies, cīnāmies no visas sirds un atstājam visus spēkus laukumā. Tādas pozitīvas emocijas tieši palīdz mums tikt pie rezultātiem un uzvarām. Šoreiz tas neizdevās, bet cerams, ka nākamajās spēlēs izdosies," piebilda Uldriķis.
Otro puslaiku Latvijas izlase aizvadīja labāk, bet horvāti kontrolēja spēli.
Ja izlases sniegumā nav daudz ko izcelt, tad fani gan bija līmenī.
Pilns stadions, aktīvs stingrāko fanu H sektors, kur tika atrādīts pašu rokām gatavots karogs kā īpašs sveiciens valsts svētkos.
Rezumējums Latvijas valstsvienībai cikla noslēgumā bija īss un skaidrs – astoņās spēlēs tikai trīs punkti un pēdējā vieta grupā. Fani pieprasa trenera maiņu, bet spēlētāji Kazakeviču atbalsta. Tikmēr žurnālisti saskata tikai 10% iespējamību, ka Latvijas Futbola federācija ziemā veiks trenera maiņu. Cerams, futbolisti spers soli augšup klubu karjerā, jo tikai tad arī izlases sniegums kļūs labāks.
