Ar Bekenbaueru kā kapteini Rietumvācijas futbola izlase uzvarēja 1974. gada Pasaules kausa izcīņā. Savukārt kā treneris viņš par Pasaules kausa ieguvēju kļuva 1990. gadā.
1966. gadā aizsargs Bekenbauers ar Rietumvāciju Pasaules kausa finālā zaudēja Anglijai, bet sešus gadus vēlāk revanšējās angļiem Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā, pēc tam izcīnot titulu.
1974. gada Pasaules kausā Rietumvācijas futbolisti apakšgrupā zaudēja Austrumvācijai, pēc tam izcīnot tikai uzvaras, tajā skaitā finālā pār Nīderlandi. Aci pret aci tiekoties Bekenbaueram ar Johanu Kruifu, Rietumvācija uzvarēja ar rezultātu 2:1.
Lielāko daļu profesionālās karjeras Bekenbauers pavadīja Vācijas klubā Minhenes "Bayern", ar kuru kļuva par četrkārtēju bundeslīgas čempionu un trīs reizes uzvarēja tobrīd prestižākajā klubu turnīrā Eiropas kausā. Pēc 1977. gada futbolists spēlēja ASV komandā Ņujorkas "Cosmos", uz pāris sezonām atgriežoties dzimtenē Hamburgas SV sastāvā un pievienojot vēl vienu bundeslīgas čempiontitulu.
Rietumvācijas izlases grožus Bekenbauers pārņēma 1984. gadā. Divus gadus vēlāk viņa vadītā izlase zaudēja Pasaules kausa finālā, bet 1990. gadā izcīnīja trofeju. Deviņdesmitajos Bekenbauers strādāja par Marseļas "Olympique" sporta direktoru, kā arī bija "Bayern" galvenais treneris.
Ar Bekenbaueru organizatoru komitejas galvgalī Vācija ieguva tiesības 2006. gadā uzņemt Pasaules kausa finālturnīru.
1972. un 1976. gadā Bekenbauers kā gada labākais futbolists saņēma "Ballon d'Or".
