Razma kopš 2017. gada piedalās pasaulē prestižākās šautriņu mešanas organizācijas – Profesionālās darta korporācijas (PDC) – turnīros. Šī sezona Madaram bijusi visveiksmīgākā, jo izdevies kvalificēties dalībai visos prestižajos turnīros. PDC pasaules rangā Madars ieņem 36. vietu, kas ir līdzšinējā karjerā augstākais punkts. Razma oktobrī aizkļuva līdz "World Grand Prix" turnīra ceturtdaļfinālam.
Dāvids Ernštreits: Tev uz krekla muguras ir Priekules Ikars. Tu esi dzimis Priekulē, un, protams, ir brīnišķīgs stāsts par kalēju, kurš gribēja lidot un visiem pierādīt, ka tas ir iespējams. Tu to arī asociē ar sevi, ka viens latvietis var izcīnīt vietu zem saules profesionālajā dartā?
Madars Razma: Jā, tas man ir sava veida lidojums. Tikai atšķirībā no tā kalēja es lidoju no lejas uz augšu.
Pēc ranga šis "World Grand Prix" turnīrs, kur tu iekļuvi, ir TOP 8. Kā tu to sarindotu pasaules kartē, kur tas atrodas?
Pārvarēju divas kārtas un iekļuvu trešajā kārtā. Man pirmais noteikti ir pasaules čempionāts, tad ir match-play un tad šis "Grand Prix" varētu būt.
Pilna halle ar skatītājiem. Kā viņi seko tam visam līdzi? Kurā brīdī jāļauj tev koncentrēties? Kā tas viss tur veidojas?
Šis bija turnīrs, kad esmu nedaudz vīlies, ka es neizbaudīju to pilno arēnu. Pirmajās divās kārtās noteikti bija mazāk skatītāju, tikai pēdējā spēlē varēja…
Gūt enerģiju no viņiem?
Nē, enerģiju dabūt var vienmēr. Ja tu nevari sajusties labi, tad viņi tevi noteikti iekustinās, varbūt viņu ritmā. Tas varbūt bija negatīvais no šī turnīra iespaidiem.
Esi atgriezies no Lesteras, Anglijas, uz pāris dienām. Lestera – futbols. Viņi arī bija tur klāt, vai jūs uz futbola spēlēm gājāt?
Mēs personīgi ["Leicester City" pussarga Džeimsa] Medisona klātbūtni izjutām. Tur intervijas bija, arī fani varēja satikties ar šo futbolistu. Par citiem futbolistiem nezinu, bet vienmēr, kad Lesterā notiek turnīri, tad futbolisti noteikti ir turnīra viesi.
Tā ir kā apvienota sabiedrība, līdzīga publika, tie fani iet gan tur, gan tur?
Jā. Tas ir ne tikai Anglijā, arī Beļģijā, Vācijā, Holandē. Tie ir futbola fani, kas nāk mūs skatīties. Viņiem patīk tā ballīte, tā atmosfēra, kas valda.
Līdz ar to tiek iesaistīti futbolisti, kāds tiek uzvilkts uz skatuves. Kāds pamēģina arī šautriņas uzmest?
Ir bijis tā, ka Frenks Lampards pasaules čempionātā pauzēs ir gājis uz skatuves un rādījis, ko viņš māk.
Un ko viņš māk?
Klāt nebiju, pats neredzēju, bet futbols un šautriņas Anglijā noteikti iet roku rokā.
Tu no 2017. gada esi PDC organizācijā, bet gadu no gada vienmēr tiek runāts, ka ir jānosargā sava vieta. Vai visu laiku ir tāds maziņš drebulītis, apdraudējums, ka tev ir jābūt līmenī?
Man līdz šim ir sanācis tā, ka viena sezona slikta, viena laba. Šogad man bija daudz ko aizstāvēt, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Šobrīd gan esmu jau ar uzviju aizstāvējis.
Es varētu nākamgad pat nespēlēt, man jau būtu pietiekami, lai es joprojām saglabātu to [dalības] karti.
Ir mērķis iet uz augšu. Mani joprojām baida, kas notiks, kad es kādā brīdī sākšu buksēt vai būs neliels kritiens. Runa ir tikai par mentālo, tikai par galvu šajā gadījumā.
Cik bieži tas piezogas? Tu jau neesi veterāns, esi labākajā vecumā...
Jā, esmu tādā labā vecumā. Nedomāju, ka spēlēšu līdz 50 gadiem šautriņas kaut vai tādēļ, ka mājās ir ģimene. Tas prasa ļoti daudz laika – ceļošana, spēlēšana, trenēšanās. Pagaidām viss iet uz augšu. Es noteikti turpināšu trenēties, lai tā būtu arī turpmāk.
Šajā turnīrā pēc varējuma likās, ka divas kārtas esi pārvarējis pārliecinoši. Kas notika trešajā?
Pārliecinoši nebija. Bija tā, ka tad, kad es ieraudzīju izlozi…. Tas lielais mērķis vienmēr ir uzvarēt. Visādi var skatīties no fanu puses… Ir jābūt lielam mērķim. Tas minimālais pozitīvais, ko sev uzliku, ka pirmās divas kārtas ir pārvaramas. Ja Robs Kross būtu bijis otrajā kārtā, bet viņš šobrīd nav tādā formā, varbūt tādēļ viņš zaudēja. Derilam Gērnijam, kuru es pārspēju, viņam šobrīd forma iet uz augšu.
Viņš savulaik ir uzvarējis šajā turnīrā...
Jā, ir, bet tajā laikā turnīrs notika viņa mājās Dublinā. Tur jau atkal ir fani, spēlētāji, viss…
Tu jau nezini, uz kuru pusi tas nostrādā?
Protams, spēlētājam var gadīties spiediens. Un Praiss… Jāsaka, es nebiju no viņa nemaz nobijies, jo esmu viņu daudzkārt vinnējis.
Tā priekšvēsture, iepriekšējie dueļi veido tavu konkrētās dienas sniegumu?
Mēs pirms spēlēm skatāmies, kā uzvedas pretinieks. Es redzēju, ka Raiens Serls pirmajā kārtā bija nobijies kā apšu lapa. Viņš līdz šim pret mani bija visas spēles uzvarējis, bet šai spēlei bija cita cena. Derils Gērnijs arī. Es pēc tam ar viņa menedžeri runāju, viņš arī teica, ka mēs nekad nebijām spēlējuši, pat Pro tūres ietvaros ne. Pārliecība uzreiz ir manā pusē.
Trešajā kārtā Praiss – viens no TOP 3 spēlētājiem. Tu saki, ka vajadzēja viņu vinnēt?
Nē, nu… Man vajadzēja viņu vinnēt, protams, bet tā spēle varēja izvērsties savādāk. Šajā gadījumā pats esmu vainīgs, jo man iespējas bija pirmajā setā to spēli mazliet savādāk iesākt.
Nervi uzdeva?
Jā, protams. Skaidrs, ka šai spēlei bija augsta cena. Nav runa par naudu vai reitinga punktiem. Iedomājies – pusfināls "Major" turnīrā. Es pie sevis sāku tā iedomāties... Protams, ka tas deva nedaudz spiedienu.
Lai paskaidrotu skatītājiem līmeni vai likmes, mēs vienmēr naudu piesaucam. Lai cilvēki saprastu, par ko ir runa, tikko pieminētais Gervins Praiss ir saņēmis vairāk nekā miljonu mārciņu divu gadu nogrieznī. Madars šobrīd ir 36. vietā un ir cilvēks, kurš uztur sevi, ģimeni, un pats no tā nekautrējas. Vai naudas apjoms jūsu sportā pieaug?
Jā, noteikti. Es nezinu, kāds ir šī gada budžets, bet tad, kad vēl bija 13 miljoni sezonā – tas bija tieši pirms kovida, kad Dublinā mums bija spēlētāju tikšanās ar lielajiem bosiem, viņi teica, ka nākamajā gadā būs 20 miljoni. Atnāca kovids, un tur kaut kas mainījās. Es zinu, ka arī šogad tika palielināts [balvu fonds] par kādiem 50 tūkstošiem. Tas it kā nav daudz, bet 600 tūkstoši bija viss lielais balvu fonds, tā kā tas nedaudz bija jūtams.
Cik liela ir sponsoru interese par tevi?
Ir interese, bet iepriekš noslēgts līgums, konkrēti ar "Unicorn", man īsti neļauj…
Tas ir šautriņu ražotājs?
Jā, un pie viņa es tagad esmu ceļā. Laikam būs jauna produkcija, tas ir bizness.
Tev vairāk ir globāli, starptautiski sponsori?
Latvijā man nav, bet vairs arī nav tā, ka es meklētu. Kad sāku mest šautriņas, tad bija cits stāsts, jo bez viņiem bija grūti iekustināt to riteni.
Uz ko tiekties? Pasaules TOP 40 spēlētājs, pasaules rangā esi 36. vietā. Mēs jau gribam redzēt to izskaidrojumu, to ceļu...
Pirms šīs sezonas mērķis bija TOP 40.
Izdarīts.
Pašlaik izskatās, ka es eju uz 33.–34. vietu, bet [vajadzīgs] vēl kāds veiksmīgs "Major" turnīrs – Eiropas čempionāts, varbūt "Grand slam" es kvalificēšos.
Apskatnieki Anglijā runā, ka 32. vieta man būs stabili. Ja skatās tikai šī gada rezultātus, tad esmu līdz šim laikam 19. vietā.
Katrā ziņā TOP 20 es esmu noteikti, ar visiem neveiksmīgajiem "UK Open".
Nezinu, vai pietiks laika izrunāt par "Nine Darter". Pagājušajā rudenī tev izdevās vienā šajā posmā nodzēst ar deviņiem metieniem 501. Kur ir tas šarms? Vai tas ir kaut kas kā golfā hole in one vai kaut kas līdzīgs?
Viss, kas ir perfekts, kad labāk nevar būt. Te jau tā odziņa bija tā, ka es vēl dabūju uzžonglēt pirms pēdējā metiena. Man patiesībā izslīdēja tā bultiņa, adata noslīdēja no pirksta. Paņēmu bultiņu rokās, un man izslīdēja adata.
Un tā saņemšanās pēc neveiksmes bija tas lielākais?
Es nezinu, biju diezgan noguris tajā brīdī, jo tas bija pusfināls un, manuprāt, pat labākais Pro tūres posms pagājušajā sezonā, ja nemaldos. Katrā ziņā viens no labākajiem. Arī iepriekš man bijušas tādas spraigas spēles, līdz ar to bija tāds manāms nogurums.
Pēc Eiropas čempionāta teici, ka pirms pēdējām trim šautrām domāji par savu ģimeni. Vai tas ir vairāk publikai teksts, ģimenei sveiciens, vai tiešām tu paspēji vēl tajā brīdī kaut ko tādu izdomāt?
Ir tiešām tā, ka paspēju. Kas attiecas uz ģimeni, tur nav nekas jāizdomā. Tas ir iekšā. Ar ģimeni es domāju ne tikai sievu un bērnus, bet arī mammu un tēti – tādā mērogā ģimeni.
Ir brīži, kad tiešām uz skatuves uznāku un tādas idejas ģenerējas, ka liekas, ka neesmu laikam no rīta kaut ko izdarījis pareizi, ja domas sāk mesties kaut kur citur.
Tādas ikdienišķas problēmas?
Piemēram, kaut kas par lidojumu mājās. Ja es vinnēšu, tad atkal jauna lidmašīna jārezervē. Šoreiz jau dabūju arī. Vai, piemēram, Dariuss, kuram angļu valoda nebija tā labākā, domā: "Ja es vinnēšu, tad man tagad būs intervija angļu valodā jādod, kā es to izdarīšu?"
Pasarg’ Dievs! (smejas)
Nu, pasarg’ Dievs, tiešām! Un es domāju, kā var – turklāt vēl spēles laikā – kaut ko tādu domāt? Tā nedrīkst būt.
Jābūt mentāli ļoti spēcīgam...
Ģimene dod tikai tādu pozitīvu devu, tas nav tas sliktākais.
