Nebija gan arī tā, ka 2023. gads Latvijas sportā bija vienas vienīgas piena upes ķīseļa krastos un medus mucu krāvumi.
Gads sākās ar visu laiku augstvērtīgāko sasniegumu pašmāju distanču slēpošanā - Patrīcija Eiduka izcīnīja augsto 5. vietu prestižā "Tour de Ski" seriāla posmā. Janvārī arī, iespējams, augstāko punktu sasniedza vietējo hokeja haļļu bažas par izdzīvošanu augsto energoresursu cenu dēļ. Beigu beigās izdevumi tomēr nebija tik lieli kā prognozēts, halles saņēma arī valsts atbalstu un izturēja ziemu.
Februārī notika viena no skaļākajām un kvalitatīvākajām pārejām vietējā futbolā, kad virslīgas čempionu "Valmiera" FC labākais vārtu guvējs Raimonds Krollis pievienojās tobrīd Itālijas augstākajā līgā spēlējošajai "Spezia".
Latvijas futbola izlase šogad zaudēja deviņās no 10 spēlēm un tas lika Futbola federācijas valdei atlaist no darba valstsvienības galveno treneri Daini Kazakeviču.
Sporta karaliene vieglatlētika šovasar spilgtākos pārstāvjus pulcēja Budapeštā pasaules čempionātā. Tur Latvijai vislabāko rezultātu sasniedza 4. vietu ieguvusī šķēpmetēja Anete Sietiņa, kurai bija iespēja ar pēdējo metienu vēl izraut bronzu. Izcili sevi pasaulei parādīja arī jaunā garo distanču skrējēja Agate Caune, kura 5000 metru priekšskrējienā jau pašā distances sākuma aizskrēja pa priekšu visām konkurentēm un finišā nodrošināja vietu finālā.
Pie jauna vadītāja šogad tika Latvijas Olimpiskā komiteja, kur prezidenta krēslu pēc skandāla ap savu ģimenes locekļu vadīto uzņēmumu piesaisti organizācijai bija spiests atstāt Žoržs Tikmers. Par viņa pēcteci kļuva līdzšinējais Latvijas Volejbola federācijas vadītājs Jānis Buks. Viņam un ģenerālsekretāram Kārlim Lejniekam 2024.gada pirmajā pusē būs jācīnās, lai Starptautiskā Olimpiskā komiteja atceltu lēmumu ļaut agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas atlētiem startēt Parīzes spēlēs. Tāda pati cīņa gaida Latvijas Paralimpisko komiteju, jo arī Starptautiskā Paralimpiskā komiteja laipni atvēra savas durvis agresoriem.
Medaļu birums, kā jau katru gadu, bija renes sporta veidos, visvairāk kamaniņās. Bobslejā Emīls Cipulis ar trim stūmējiem kļuva par pasaules vicečempionu, bet kopumā gads šajā sportā veidā nebija spilgts.
Šķietami vislielāko emociju lādiņu sabiedrībai deva Latvijas vīriešu hokeja izlases veikums 28.maija vakarā Tamperē. Mačā par bronzas medaļām latvieši atspēlējās no nelabvēlīgā 2:3 pret ASV un izrāva uzvaru papildlaikā 4:3. Čempionāts sākās Rīgā, bet izšķirošos divus mačus Latvija aizvadīja Somijā. Pēc iekļūšanas pusfinālā visi jau aizmirsa tik kaismīgo šķendēšanos par dārgajām biļetēm.
Pēc uzvaras prieka asaras ritēja vai pār visu skarbo vīru vaigiem, bet īpaši emocionāls brīdis tas bija komandas kapteinim Kasparam Daugaviņam, kurš bija atgriezies valstsvienībā pēc pusotra gada pauzes. Mājās hokejistus sagaidīja kā varoņus. Nākamajā dienā pēc bronzas spēles komandu pie Brīvības pieminekļa satikt atnāca vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku.
Likās jau, ka jūnija vidū hokejistu iemīto taciņu turpinās Latvijas dāmu basketbola izlase, tomēr nesanāca.
Eiropas čempionāta ievadā varena uzvara pār turnīra favorīti Spāniju, bet tad divi zaudējumi un cīņa par augstām vietām izpalika. Ko nepaveica pieaugušās dāmas, to izdevās izdarīt divdesmitgadniecēm. Eiropas čempionātā juniores izcīnīja sudrabu, kas ir visu laiku labākais panākums šī vecuma Latvijas meiteņu komandai.
Tad nāca gada lielākais notikums basketbolā - Pasaules kausa finālturnīrs, kuram pirmo reizi bija kvalificējusies Latvijas vīriešu izlase. Gatavošanās neiztika bez dažādām nervozām Latvijas Basketbola savienības publiskām izpausmēm, un īsi pirms turnīra komandas līderis Kristaps Porziņģis paziņoja, ka tomēr nevarēs spēlēt pēdas traumas dēļ.
Daudziem dūša sašļuka, tikai ne pašiem spēlētājiem un treneru korpusam ar itāli Luku Banki priekšgalā. Debitante Latvija Pasaules kausā uzveica lielvalstis Franciju, Spāniju, Brazīliju, Itāliju un pēdējā mačā ar varenu pārsvaru arī lietuviešus. Tikai viens precīzs metiens latviešus šķīra no pusfināla - kāju priekšā aizlika nākamā pasaules čempione Vācija. Debijā 5. vieta un pie Brīvības pieminekļa atkal pulcējās līdzjutēju tūkstoši.
Latvijas sportā 2023.gads bija netipiski ražīgs un veiksmīgs.
Turklāt augstas konkurences komandu sporta veidos, kur ierasti Latvijai ar salīdzinoši mazo cilvēkresursu ir ārkārtīgi grūti cīnīties par visaugstākajām vietām.
Tiesa, gads neiztika arī bez pamatīgām darvas karotēm lielajās medus mucās. Atklātībā nāca basketbola trenera Andra Steļmaha pirms desmit gadiem sāktās attiecības ar tolaik nepilngadīgo audzēkni, bet vēlā rudenī Valsts policija notvēra kādu pedofilu, kurš ilgstoši bez trenera licences strādāja pludmales volejbolā un tiek turēts aizdomās par jaunas meitenes izvarošanu.
Tomēr negribas noslēgt uz negatīvas nots. Cerams, 2024.gadā Laimes māte savu vēlīno vaigu pret Latvijas sportistiem un komandām pagriezīs vēl biežāk, lai varam lepoties ar vēl augstvērtīgākiem sasniegumiem.
