Jātnieks Neretnieks: Latvijas karogam jābūt Parīzes olimpiskajā stadionā

Latvijas un citu Baltijas valstu sportistiem līdzās ukraiņiem ir jāpiedalās Parīzes olimpiskajās spēlēs, jo boikots tikai sniegtu iespēju lielāku ievērību izpelnīties agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kas startēs neitrālā statusā, uzskata olimpisko ceļazīmi nopelnījušais jātnieks Kristaps Neretnieks.

Krievijas un Baltkrievijas sportistiem konkūra disciplīnā ir ļoti tālu līdz olimpiskajam līmenim, turklāt Starptautiskā Jātnieku federācija (FEI) ir liegusi viņiem startēt starptautiskās sacensībās, paskaidroja Neretnieks. Līdz ar to jāšanā agresorvalstu sportisti olimpiskajā Parīzē nestartēs, bet daļā individuālo sporta veidu ir ieviesti liberālāki kvalifikācijas noteikumi.

"Vai man kā sportistam būtu jācieš no Krievijas izvērstā kara Ukrainā, un vai mēs ko panāksim ar spēļu boikotu? Nē. Es uzskatu, ka Ukrainas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas sportistiem ar lepnumu jāienes savi karogi olimpiskajā stadionā un jācīnās tā, lai Parīzē skan mūsu himnas, lai mūs dzird," sociālajos medijos pauda Neretnieks, "jo pretējā gadījumā mēs būsim neredzami un klusi, dodot lielāku iespēju plīvot citiem karogiem, arī neitrālajiem."

Neretnieks uzsvēra, ka Latvijas dalība Parīzes spēlēs, protams, būs Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pieņemts kopīgs lēmums. 

Pērnā gada izskaņā jātniekiem noslēdzās olimpiskās kvalifikācijas periods, un Neretnieks ar zirgu "Palladium KJV" pārliecinoši nopelnīja olimpisko ceļazīmi. Neretnieks vēl izvērtēs vairāku zirgu potenciālu, bet pašlaik viņš uzskata 10 gadu veco "Palladium KJV" par galveno pretendentu dalībai olimpiskajās sacensībās. 

""Palladium" ir lieliska lēciena tehnika, viņš ir īsts skaistulis un luteklis, pats to apzinās. Kā ērzelis reizēm grib izrādīties, viņš ir emocionāls zirgs, var gan uzvilkties, gan par daudz atslābt," ar sava zirga raksturu iepazīstināja Neretnieks. "Ar viņu jāmāk sarunāt, ka uz tām 90 sekundēm laukumā viņš būs maksimāli koncentrējies mūsu kopīgajam uzdevumam."'

Neretnieks otro reizi karjerā nodrošināja iespēju startēt olimpiskajās spēlēs, bet kvalifikācija Parīzei bijusi daudz vieglāka nekā iepriekšējā ciklā,

kas 2021. gadā noslēdzās ar izcīnītu 23. vietu Tokijā, startējot ar zirgu "Valour". Kvalificēšanos Tokijas spēlēm ar "Moon Ray" jātnieks nosauca par karjerā grūtāko veikumu, jo zirgam iekrājās dažādas traumas un Neretnieks uzņēmies arī milzīgu finanšu risku.

Gatavojoties Parīzes spēlēm, Neretnieks ir labākā finanšu situācijā kā Latvijas Olimpiskās vienības Zelta sastāva dalībnieks, un viņš var rēķināties arī ar Limbažu novada pašvaldības atbalstu. Turklāt sportistam vairs nav neziņas par dažādu formalitāšu kārtošanu.

Latvijas olimpiešiem vēl jāizlemj, vai startēt Parīzes spēlēs, ja tur piedalīsies agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportisti.

Kopā ar līdzīgu nostāju paudušām valstīm Latvija tiecas panākt, lai Starptautiskā Olimpiskā komiteja mainītu lēmumu un atteiktu dalību Parīzes spēlēs arī neitrāla statusa agresorvalstu sportistiem. Būtisks faktors LOK lēmumā par dalību Parīzes spēlēs būs Ukrainas delegācijas nostāja, kas vēl nav zināma. 

Olimpiskais čempions 3x3 basketbolā Nauris Miezis decembrī pavēstīja, ka nepiedalīsies Parīzes olimpiskajās spēlēs, ja tur jebkurā sporta veidā startēs agresorvalstu sportisti. Mieža nostāju atbalstīja arī viņa komandas biedri. Latvijas 3x3 basketbolistiem par vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs vēl jācīnās kvalifikācijas sacensībās. 

Jau pērn Latvijai bija nodrošinātas vairākas olimpiskās ceļazīmes uz Parīzi – pirmā kvalifikāciju izpildīja šķēpmetēja Līna Mūze-Sirmā, vēlāk viņai pievienojās šāvēja Agate Rašmane, kā arī Latvijas šosejas riteņbraucēji nodrošināja pa vienai ceļazīmei vīriešiem un sievietēm grupas braucienā. Lielākajā daļā olimpisko sporta veidu kvalifikācija noslēgsies tikai 2024. gada vasarā.

KONTEKSTS:

Latvija jautājumā par 2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzē pirmkārt gaidīs Ukrainas viedokli un lēmumu par tālāko rīcību, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Ministrijā saskata iespēju īstenot dažādu rīcību, bet galvenais ir panākt Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepiedalīšanos olimpiskajās spēlēs, nevis Latvijas atlētu palikšanu mājās. 

Latvijas Olimpiskās komitejas vadība uzskata, ka pašlaik runāt par olimpisko spēļu boikotu ir nevietā, bet kopā ar partneriem jāstrādā, lai nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas sportistu startu. 

Parīzes olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā 2024. gadā notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti