(precizēts informācijas avots 7. rindkopā)
Šķēršļu pārvarēšanā Parīzes spēlēs startēs 75 jātnieki, bet tikai 15 no viņiem ceļazīmi ieguva pēc vietas individuālajā atlases rangā. Pārējie dalībnieki kvalificējās valstu komandu sastāvā.
Neretnieks ar "Palladium KJV" 2023. gadu noslēdza pirmajā vietā olimpiskās kvalifikācijas C grupā, kur uzskaitīja Centrālās un Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu jātnieku rezultātus. Ceļazīmi uz Parīzi grupā ieguva pirmo divu vietu īpašnieki. Neretnieks ar "Palladium KJV" iekrāja 839 punktus, kas duetam ļāva par 121 punktu apsteigt otro vietu ieguvušo grieķi Ioli Mitilinu ar Levis de Muze.
Kvalifikācijas punktus cīņā par olimpiskajām ceļazīmēm varēja krāt visu 2023. gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Olimpiskās ceļazīmes jātnieki formāli gan izcīna nacionālajai olimpiskajai komitejai, nevis sev personiski.
Debija olimpiskajās spēlēs Neretniekam bija 2021. gadā Tokijā, kur viņš ar zirgu "Valour" parādīja teicamu sniegumu un iekļuva finālā. Neretnieks ar "Valour" olimpiskās debijas noslēgumā ieguva 23. vietu, bet viņu iekļūšana finālā bija vairākus gadu desmitus nepiedzīvots notikums visā Centrālās un Austrumeiropas reģionālajā zonā.
Neretnieks pēc gadumijas uzturas Apvienotajos Arābu Emirātos, kur plāno startēt un gatavoties līdz februāra beigām, LSM.lv pastāstīja sportista komandā. Viens no Neretnieka sezonas mērķiem ir kvalificēties arī prestižajam Pasaules kausa finālam, kas aprīļa sākumā notiks Omahā, ASV.
Latvijas Jātnieku federācijā (LJF) ir saņemts apstiprinājums par nopelnīto kvotu Latvijas dalībai Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Jau pērn Latvijai bija nodrošinātas vairākas olimpiskās ceļazīmes – pirmā kvalifikāciju izpildīja šķēpmetēja Līna Mūze-Sirmā, vēlāk viņai pievienojās šāvēja Agate Rašmane, kā arī Latvijas šosejas riteņbraucēji nodrošināja pa vienai ceļazīmei vīriešiem un sievietēm grupas braucienā. Lielākajā daļā olimpisko sporta veidu kvalifikācija noslēgsies tikai 2024. gada vasarā.
Latvijas olimpiešiem gan vēl jāizlemj, vai startēt Parīzes spēlēs, ja tur piedalīsies agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Latvija kopā ar līdzīgu nostāju paudušām valstīm tiecas panākt, lai Starptautiskā Olimpiskā komiteja mainītu lēmumu un atteiktu dalību Parīzes spēlēs arī neitrāla statusa agresorvalstu sportistiem. Būtisks faktors Latvijas Olimpiskās komitejas lēmumā par dalību Parīzes spēlēs būs Ukrainas delegācijas nostāja, kas vēl nav zināma.
Jāšana ir viens no sporta veidiem, kur agresorvalstu dalībnieki nevar startēt arī neitrālā statusā, līdz ar to viņu kvalificēšanās dalībai Parīzes spēlēs nebija iespējama pat teorētiski.
