Kaujas karatē ir kas jauns ar vēl nebijušu pieeju cīņa sportā. Videospēļu pandēmija valda jauniešu ikdienā un virtuālās realitātes sajūtu rīkotāji cenšas uzburt arī tā sauktajā cīņas bedrē. Viss līdzinās videospēlēm, bet sportistiem viss ir pa īstam.
Ja boksā ir daudz dažādu struktūru, tad karatē ir tikai viena profesionāla organizācija, kas apvieno visus meistarus. Aug arī kaujas karatē atpazīstamība sociālajos medijos. Skrīvers zina teikt, ka viņa cīņai "YouTube" ir vairāk nekā pusotrs miljons skatījumu, kas ir kaujas karatē rekords.
Ikdiena cīņas sporta veidos, ja vien neesi ļoti labi apmaksāts bokseris, daudz neatšķiras no vienkārša sporta entuziasta gaitām.
Iztiku nopelnīt tikai ringā pagaidām ir teju neiespējami, tādēļ Edgars ikdienā ir fizioterapeits.
Tas palīdz iepazīt arī savu ķermeni.
Edgars priecājas par iespēju palīdzēt cīkstoņiem atlabt pēc traumām – tas ir viņa sirdij un dvēselei tuvs darbs. "Traumas treniņu procesā nav nekas traks, jebkurā sporta veidā ir kādi sastiepumi, savilkti muskuļi, vajag atbrīvot, izstiept. Tas ir pilnīgi normāli," paskaidroja fizioterapeits.
Skrīvers saskata, ka mūsdienu cilvēkiem pietrūkst laika, lai mierīgi padomātu par lielākām vērtībām.
Viņš iepriekš bija kristietis, pasaulē iepazina arī budismu, hinduismu, konfuciānismu, līdz palika pie musulmanisma.
"Beigu beigās izlasīju Korānu un pie tā arī apstājos. Tas man šķita visvienkāršākais, kas ir," teica karatists. "Esmu Latvijas patriots, esmu latvietis – šeit dzimis, man patīk šeit atrasties. Šeit ir mana ģimene, mani draugi, šī ir mana valsts. Man patīk mūsu valsts daba. Tas nekādā gadījumā nav saistīts ar nacionalitāti, kur esi dzimis. Kā ir teikts Korānā, pravietis Muhameds nebija tikai arābiem nācis, bet bija nācis visiem cilvēkiem, visām nācijām."
Daudzu cīkstoņu bravūra ārpus ringa cīņas sporta veidus cilvēku prātos ir padarījusi par kaut ko brutālu. Šo attieksmi jaunās paaudzes sportisti maina, jo cīņas sportam nav jābūt vien pretinieka dauzīšanai ringā – tas ir kas daudz plašāks.
Maira Brieža gaitas boksā ir veicinājušās šī sporta veida popularitāti. Boksa zāles piepilda parasti biroja cilvēki, kas pēc darba vēlas izkustēties. "Tas ir sava veida aktīvais šahs – kurš kuru apspēlēs. Tas pats ir ar MMA [jaukto cīņas mākslu] un karatē," paskaidroja Skrīvers.
Tukumā uz karatē Edgaru aizveda vecāki un vecvecāki.
Bērnībā viņš daudz skatījās filmas ar Džekiju Čanu un Brjūsu Lī, bet iemīļotais seriāls bija par bruņurupučiem nindzjām. Edgars kā aplamu noraida pieņēmumu, ka bērni karatē treniņos uzreiz ķeras pie pretinieku sišanas. Apmācība sākas ar rotaļām un akrobātiku, vēlāk jau sāk apgūt sitienus pa "ķepām" un maisiem, bet līdz 14–16 gadu vecumam nav pilna kontakta sitienu.
Treniņos Skrīveram palīdz Latvijas labākais olimpiskā karatē meistars Kalvis Kalniņš, kurš gatavojas Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet neizslēdz iespēju arī kādreiz parādīties “bedrē” pilna kontakta kaujas karatē. Skrīvers neslēpj, ka Latvijā nav daudz sparinga partneru, tādēļ sadarbība ar Kalniņu ir abpusēji lietderīga.
