Par 3x3 basketbola iekļaušanu olimpiskajās spēlēs Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) lēma vien 2017.gada jūnijā, bet mēnesi pēc tam Latvijas izlase pirmo reizi kļuva par Eiropas čempioni. Tiesa, šī basketbola paveida iekļaušana no SOK puses bija tīri formalitāte, jo visa 3x3 basketbola pasaule par sava sporta veida iekļūšanu olimpiskajā saimē zināja jau laikus. Būtībā jau kopš 2010.gada, kad Starptautiskā Basketbola federācija jeb FIBA oficiāli pārņēma 3x3 basketbola vadību un panāca tā iekļaušanu jaunatnes olimpiskajās spēlēs, bija skaidrs, ka tieši Tokijā būs 3x3 basketbola debija olimpiskajās spēlēs, un pasaules lielvalstis tam sāka gatavoties īpaši.
“Ghetto games” rīkotājs Raimonds Elbakjans pastāstīja, ka sākotnēji cerēja uz lielu aktivitāti 3x3 basketbola pasaulē un ievērojamu komandu skaitu. Savukārt Latvijai viena komanda spēlēja gan klubu līmenī, gan kā valsts izlase. Elbakjans ielu basketbolu uzskata par svarīgu posmu, kas jaunajiem sportistiem ļauj iemīlēt spēli un izmēģināt spēkus arī eksperimentos pret dažādiem pretiniekiem. Savukārt profesionālajam basketbolam, viņaprāt, varētu pievērsties 16 gadu vecumā.
3x3 basketbols būtībā ir vienkāršots klasiskais basketbols. Spēles paveids radās jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados ASV, kad tapa arī pirmie noteikumi.
Galvenās atšķirības no klasiskā basketbola ir sekojošas - spēle notiek uz vienu grozu, 3x3 basketbolā vienlaicīgi laukumā ir trīs katras komandas spēlētāji plus vēl viens dalībnieks uz rezervistu soliņa. Uzbrukuma metiens jāveic jau pēc 12 sekundēm ierasto 24 sekunžu vietā. Spēle ilgst 10 minūtes, vai līdz kāda komanda gūst 21 punktu. Tālmetienu vērtē divu punktu vērtībā, jebkurš cits precīzs metiens nes vienu punktu.
Basketbolistiem nav piezīmju limits, taču pēc sestās piezīmes pretiniekiem jāizpilda divi soda metieni, pēc desmitās – divi soda metieni un bumba uzbrukumā paliek pretiniekiem.
Latvijas 3x3 basketbola izlases galvenais treneris Raimonds Feldmanis pastāstīja, ka 3x3 spēle noteikti ir ātrāka, bet trenera loma sacensībās tiek minimizēta. Spēles laikā treneris kontaktēties ar spēlētājiem nedrīkst, un par pārkāpumu draud tehniskā piezīme. 3x3 basketbols ir ērtāks un vienkāršāks spēlei pilsētā, jo ļauj parocīgāk sapulcēt nelielas komandas spēlei vienkāršākā laukumā, atzina Feldmanis.
Bijušais Latvijas valstsvienības aizsargs Aigars Vītols piebilda, ka 3x3 basketbolā atšķiras arī bumbas izmērs. Viņš atceras, ka savulaik ielu basketbolisti trenējās tikai klasiskajā basketbolā, bet strītbols kļuva par izaicinājumu un iespēju sevi pierādīt. Vēlāk pēc profesionālāku līgumu ieviešanas klubi ierobežoja sportistu iespējas spēlēt ielu basketbolu, lai nepieļautu traumu iespēju.
Vītols pirms 27 gadiem kopā ar komandas biedriem modernā 3X3 basketbola pirmssākumos uzvarēja pasaules strītbola čempionātā. Toreiz Latvijas izlasi nokomplektēja no jauniem junioriem un tika izvilkta pilnā loze – ar pirmo pieredzi Rietumeiropā komanda no Frankfurtes atgriezās ar pasaules čempionu titulu kabatā.
Deviņdesmito gadu brīvās Rietumu pasaules kultūras ienākšana Latvijā nostiprināja tolaik strītbola, tagad 3x3 basketbola popularitāti.
Dažus gadus Latvijā paralēli notika pat trīs atsevišķi strītbola sacensību seriāli, bet šobrīd būtībā ir tikai viens – "Ghetto games" paspārnē esošs turnīrs, kur regulāri spēlē vairāk nekā simt komandu. Latvijā ir dibināta arī oficiālā Basketbola federācijas profesionālā līga, kas uz lielu masveidību gan nepretendē.
Naurim Miezim, Kārlim Lasmanim, Edgaram Krūmiņam un Latvijas Olimpiskās komandas karognesējam un izlases kapteinim Agnim Čavaram Tokijā būs jāpierāda, ka šis basketbola paveids tiešām ir latviešu medusmaize. Puse darba jau paveikta, jo Tokijā par olimpiskajām medaļām cīnīsies vien astoņas valstis.
Latvijas komanda gatavojas treniņnometnē Spānijā, kur augstkalnē strādā, lai Tokijā būtu sasniegta labākā fiziskā forma. Uz Tokiju Latvijas komanda izlidos jau drīzumā - olimpisko spēļu mājvietā arī paredzētas pārbaudes spēles pet japāņiem, turklāt spēļu laikus latvieši pielāgojuši jau olimpiskajam turnīram.