Ir pārskatīts gan hidrometeoroloģisko parādību, gan to intensitātes kritēriju saraksts,
tikpat kā visām bīstamajām laika parādībām ieviešot augstākās pakāpes - sarkano brīdinājumu.
Kā piemēru līdzšinējās sistēmas nepilnībai var minēt lielos plūdus Latgalē 2017. gada augustā - prognozes par ilgstošām lietavām bija, bet brīdinājuma par plūdiem - ne.
Plūdu brīdinājumus varēja izplatīt tikai upju krastiem vai jūras piekrastē - it kā lietavas Latvijā nevarētu radīt plašu vienkārši lauku un apdzīvotu vietu applūšanu.
Tagad vairums no šīm nepilnībām labotas, brīdinājumiem būs gan detalizētāks izklāsts, gan smalkāk un precīzāk prognozēts, kurā reģionā stihija gaidāma.
Vēl viens būtisks jauninājums - iepriekš brīdinājumus noteica pieciem reģioniem - Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei, Latgalei un Rīgai. Situācijās, kad, piemēram, par spēcīgu vēju brīdināja Vidzemes piekrasti, šis brīdinājums vienlīdz attiecās arī uz citām Vidzemes vietām, piemēram, Madonu vai Alūksni, kur stiprs vējš netika prognozēts, tādējādi trauksmi nācās celt arī tajās vietās, kur to nemaz nevajag. Tagad mājaslapā bridinajumi.meteo.lv tiks precīzi iezīmētas tieši tās vietas, kur kāda stihiska parādība prognozēta.
Būtiski, ka līdzās brīdinājumam meteoroloģijas centrs sniegs arī informāciju, kādi var būt riski cilvēkiem un kā rīkoties. Kā uzsver Vīksna - daļa sabiedrības nezina, cik daudz tas ir - 50 milimetri nokrišņu, tādēļ brīdinājumos būs arī skaidrojums, kas būs galvenie riski cilvēkiem un īpašumiem šādos laika apstākļos.
Meteorologi plāno ciešāk sadarboties ar atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, kam laika apstākļi ir īpaši svarīgi, lai radītu arvien jaunus kritērijus, par ko brīdināt sabiedrību. Piemēram, mūsu kaimiņvalstīs oficiāli brīdinājumi tiek izplatīti, ja vēlu pavasarī gaidāms sals vai sniegs, kas apdraud jauno ražu. Mums gan pagaidām šādu brīdinājumu vēl nav.
Vīksna norāda, ka LVĢMC nesen beidzis meteoroloģisko staciju modernizāciju un cer nākotnē par faktiskajiem laika apstākļiem piedāvāt savā mājaslapā operatīvākus datus, kas atjaunotos ik pa desmit minūtēm.
Savukārt kā vienu no sāpīgiem jautājumiem centrs izceļ meteoroloģisko radaru - tas ir novecojis, regulāri saplīst, un tā rezerves daļas ir grūti iegādāties, jo tās vairs neražo. Radars uzstādīts pirms 14 gadiem un izmaksāja ap miljonu latu. Radars ir īpaši nozīmīgs bīstamu negaisu prognozēšanai.
Pērn Latvijā bija plaši negaisu un virpuļviesuļu postījumi, un tuvākajās nedēļās sāksies jaunā negaisu sezona.
