Darbu Aizputē sākuši glābēji, ar smilšu maisiem mēģinot mazināt plūdus.
Plūdi neietekmēja ūdensapgādes sistēmu pilsētā, taču bažas rada tas, ka ūdens līmenis vēl varētu kāpt.
Dienas laikā vietējie iedzīvotāji apkārt esošās ēkas no plūstošajām straumēm centās pasargāt ar smilšu maisiem. Savukārt pie Kalvenes pagasta no lietavām nobrukušas ceļmalas Rīgas – Liepājas šosejai. Tur izliktas brīdinājuma zīmes un noteikts ātruma ierobežojums.
Līdzīgi plūdi piedzīvoti pirms desmit gadiem, atceras aizputnieki. “Vīri ar lāpstām piepilda smilšu maisus, lai pasargātu no pārplūšanas blakus esošo restaurācijas darbnīcu; nepietiek, ka šonakt mūs apzaga, tagad vēl ūdens nāk virsū,” sacīja aizputnieks Edgars Balodis.
Aizputniece Enida Savickaite dzīvo vairāku dzīvokļu mājā, kas atrodas tieši blakus pārplūdušajām slūžām, ūdens tek apkārt mājai lielā straumē, istabās tas nav ieplūdis, stāstīja Enida:
„Mājās nav, šķūņos un pagrabā ir ūdens. Vienā malkas šķūnī ir izskalotas bedres.''
Dzirnavu dīķis ir kritiskākā vieta, kur plūdu novēršanai un operatīvajiem darbiem piesaistīti arī glābēji, pilnībā zem ūdens pazudis arī tiltiņš, pa kuru varēja doties muzeja virzienā, stāstīja Aizputes novada pašvaldības policijas priekšniece Ailona Dārzniece.
„Dzirnavu dīķim ir sprosts, slūžas, kur vienā vietā ir iestrēgušas. Ūdens līmenis, salīdzinot ar rītu, palielinās, bet pagaidām mājai nekas nedraud. Vajadzības gadījumā esam gatavi arī evakuēt cilvēkus, mēs novērojam situāciju,” sacīja Dārzniece.
Daudzviet Kurzemē ir pacēlies ūdens līmenis, savukārt Liepājā situācija ir uzlabojusies, skaidroja VUGD Liepājas 1. daļas komandiera pienākumu izpildītājs Juris Plamše.
„Kurzemē ūdens līmenis ir normas robežās un nav nekādi apdraudējumi. Prognozes rāda, ka līdz 21. datumam ūdens līmenis vēl pacelties par 20 – 30 centimetriem, bet tas nav nekas kritiski. Aizputē vienīgi var pasliktināties situācija,” sacīja Plamše.
Tikmēr daudzviet labības lauki guļ ūdenī, peļķēs peld tikko iesētie graudi un putni, savukārt zemnieki ar bažām gaida, kad beigsies lietus un zeme kļūs sausāka, lai varētu paspēt iesēt ziemas kviešus, stāstīja pieredzējušais Durbes novada zemnieks Ēriks Putra.
„Pirms divām nedēļām ziemas mieži izdīguši, guļ peļķēs, nekas labs tur nebūs. Sliktākais, ka zeme sējai tika sagatavota ātrāk. Pat ar arklu nevar uzbraukt uz lauka. Ir piektdiena, un visi ir brīvdienās, pirmdien skatīsimies, ko darīsim. Tehnika gatava, vīri gatavi, tikai druva nav gatava, nevaram…” atzina Putra.
Lietains rudens bijis nevienu reizi vien, bet tik lielas lietavas Durbes apkārtnē zemnieks Ēriks Putra vismaz 25 gadu laikā nav piedzīvojis.
Kopš trešdienas nokrišņu daudzums vietām Kurzemes dienvidos sasniedzis 60-70 litrus uz kvadrātmetru, kas atbilst aptuveni mēneša normai.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem ūdens līmenis Kurzemes dienvidu daļas upēs vietām kāpis par 1-1,8 metriem. Lielākais kāpums fiksēts Bārtā, Durbē un Imulā.
Lietus daudzviet Kurzemē turpinās.
