Valmieras teātra aktierim Jurim Laviņam – 80

25. aprīlī Valmieras teātra aktierim Jurim Laviņam aprit 80 gadi. Teātri viņš ir iepazinis jau bērnībā – viņa vecāki strādāja operā, un agros jaunības gados viņš pats tur piestrādāja par mīmistu. Kā norādīja Valmieras teātrī, iepazīdams teātri līdz pašam dziļumam, viņš spēja pieiet klāt Eduardam Smiļģim un tieši pajautāt – ir vai nav vērts kļūt par aktieri. Smiļģis, kam vīrišķīga stāja un skaņa balss allaž ir aktieros patikusi, uzlicis jauneklim roku uz pleca un svinīgi teicis: "Teātris jums būs tēva vietā."

1962. gadā absolvējot Dailes teātra III studiju, Juris Laviņš ir spēlējis vai visos Latvijas teātros, bet kopš 1977. gada ir Valmieras Drāmas teātra aktieris. 40 gados spēlētas neskaitāmas lomas, starp kurām īpaša vieta ir lomām Māras Ķimeles iestudējumos – Astrovs A. Čehova "Tēvocī Vaņā" (1983) un Virsaitis Bromdens D. Vasermaņa "Kur dzeguze ligzdu vij" (1984), Angermeijera kungs "Emmijas laimē" pēc R.V. Fasbindera "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem (2016), Viesmīlis Ž. Anuija "Eiridīkē" (2017) – "tēli, kuri nespēj samierināties ar dzīves pelēcību un savu gaišo pārliecību apliecina, kad viņu pacietības kauss ir pilns, iespējams, varētu būt arī paša aktiera būtības izteicēji", pauda kolēģi teātrī. Juris Laviņš pats atzīstot, ka uz Valmieras teātri atnācis tāpēc, ka viņu vilinājuši Māras Ķimeles režijas darbi. Un, kaut arī nozīmīgas lomas spēlētas visu Valmieras režisoru izrādēs, tieši Māra Ķimele visprecīzāk pratusi uzminēt viņa cilvēcisko kodolu. 

Pēdējās teātra sezonās Jurim Laviņam ir bijušas dažāda rakstura lomas – Knuts Brūvīks H. Ibsena "Celtnieks Sūlness" (2016) režisora Dāvja Auškāpa režijā, Hennings Ž. Lorensas un V. Delmāras "Eņģeļa kreisais spārns" (2015) Ineses Mičules režijā, Kaupiņš A. Brigaderes "Maija un Paija" (2015) Reiņa Suhanova režijā, Selsdons Moubrejs "Klusumu! Notiek izrāde!" Ineses Mičules režijā, Majors E. Hemingveja "Ardievas ieročiem" Vara Braslas režijā (2019), Sētnieks Jēkabsons režisora Jāņa Znotiņa režisētajā "Cilvēkam vajag suni" pēc R. Ezeras stāstu motīviem,  Dakteris Kozlovskis Krišjāņa Salmiņa izrādē "Paliec sveiks, draugs…" (2020).

Teātra kolēģi Juri Laviņu raksturo kā dzīves gudru un tolerantu cilvēku, kurš prot ļaut vaļu emocijām tikai tad, kad vajag. Ar augstu apzinīguma pakāpi, jo darbam, kas viņu aizrauj, viņš ļoti pieslēdzas. "Juris ir daudz savā dzīvē pieredzējis – kad citādi nebija iespējams, pratis ar varu kontaktēties tādā līmenī, lai nepazemotu sevi kā mākslinieku. Viņš ir stabils un uzticams draugs. Juris tic vērtību nezūdamībai. Tāpēc viņam ir svarīga sevis kā latvieša apziņa, sava piederība latviešu teātrim. Lai vai kādus eksperimentus un inovācijas nepārdzīvo teātra māksla, viņš tic, ka mums ir savi dramaturģijas stūrakmeņi, uz kuriem jābalstās un pateicoties kuriem mēs kā latvieši varam būt tie, kas esam – Rainis, Blaumanis, Zīverts. Tāpēc viņš vienmēr ir priecīgs un pat lepns, kad rodas iespēja spēlēt kādu no latviešu klasiķu darbiem," pastāstīja teātrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt