„Doktors Živago” ir dzejnieka radīts romāns, kas par dzīves jēgu un esības laimi runā tādā intensitātē, ka to lasot, rodas sajūta, ka tu kļūsti labāks” - tā par izvēli iestudēt šo romānu saka režisore Indra Roga. Stāsts par Živago šobrīd šķiet ļoti aktuāls arī tā sociāli politiskā fona un kara šausmu dēļ, kuras neizbēgami skar arī romāna varoņus:
„Pirmajā pasaules karā pasaule tika ierauta tikai viena mēneša laikā. Un mēs tagad nebijām tālu no šīs situācijas un vēl tagad šūpojamies mata galā, konkrēti Sīrijas jautājumā. Manuprāt, tā ir ļoti aktuāla lieta - tieši tagad runāt par to, kur meklēt esības jēgu un kā būt domājošam cilvēkam.”
Indrai Rogai „Doktora Živago” iestudējums ir atgriešanās Valmierā pēc pērn ar panākumiem iestudētā cita krievu klasiķa Mihaila Bulgakova „”Zojkina kvartira” („Zojas dzīvoklīša”). Tā pati radošā komanda veidojusi arī „Doktoru Živago”, tomēr šī stāsta intonācija ir pavisam citāda, saka režisore: tuvs ir vien laika periods - tas ir laika periods, kas vieno abas izrādes, kad pasaule ļoti strauji nomainīja savu vērtību sistēmu.
Sarežģītais un daudzslāņainais romāns, kam Roga pati veidojusi skatuves versiju, ir blīvs ar tekstu. Tā darbība aptver vairākas dzimtas, un varoņu dzīve savijusies ar revolūciju un karu. Viņu dzīves pavērsieni uz skatuves mainās lielā ātrumā, ziemas spelgonis mijas ar vasaras tveici, kara trokšņi - ar Artura Maskata mūziku un liriskajām Bulata Okudžavas dziesmām.
Visam pa vidu - skatītāju un pastāvīgi klātesošu skatuves tēlu ielenkumā - rit Živago dzīve, ko pārliecinoši izspēlē jaunais aktieris Kaspars Zāle.
Aktieris atzīst, ka, strādājot pie lomas, daudz darba prasījis gan lielais teksta apjoms, gan iejušanās dzejnieka un ārsta Živago tēlā, kurā ir daudz arī no paša Borisa Pasternaka. Lai saprastu Živago dzīvi ar iedzimtu sirdskaiti, Zāle iepazinies ar kardiologu Andri Skridi un pabijis klāt arī operāciju zālē:
„Tā bija unikāla pieredze - skatīties, kā sirdī ielaiž zondi. Živago bija ļoti svarīgi šie jautājumi, nāve. Kopš bērnības viņam bija iedzimta [sirdskaite], sirds apstājās uz vienu, divām sekundēm. Cilvēks tajā brīdī it kā mirst. Šis dzīvības un nāves jautājums, spēja dzīvot un izdzīvot, kas bija ļoti būtiski, ārsts un dzejnieks - tas iet roku rokā.”
Pēc studiju beigām Zāle profesionālajā teātrī ienācis uzreiz ar galveno lomu, jau mēģinājumu procesā aizstājot no teātra aizgājušo Ivo Martinsonu un pāris mēnešos apgūstot milzīgu teksta daudzumu. Jaunā aktiera darbaspējas uzteic gan režisore, gan skatuves partneri.
„Ja mēs ejam solīšos, tad viņš gāja špagatos. 30 monologus iemācīties…” - saka Elīna Vāne, kura izrādē atveido Živago mūža mīlestību Laru. Aktrise atzīst, ka savu tēlu ir grūti raksturot, jo ko teikt ir pārāk daudz: „Man šī loma ir ļoti mīļa, un sadarbība ar Indru Rogu un Kasparu [Zāli] ir ļoti īpaša. Larā ir debesis un zeme kopā. Pasternakam visi teksti, katrs vārds ir tik ietilpīgs, ka tik vienkārši nevar pateikt - Lara ir tāda un Živago ir tāds. Tas nav viennozīmīgi, tur ir daudz slāņu. Tā ir visa pasaule cilvēkos!”
„Doktoru Živago” nelasījušajiem ietilpīgā stāsta pavedieni Krievijas vēstures notikumu kontekstā ietverti arī izrādes programmiņās, tāpat kā izrādē daudz skanošā Živago dzeja, ko latviski atdzejojusi režisore Indra Roga.
