Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Novērs rosināja, īstenoja un popularizēja dejas un drāmas apvienošanu, šo stilu apzīmējot ar terminu Pas d'actio jeb darbības baletu, citiem vārdiem sakot, Novēra novatorisma ideja bija ar dejas izteiksmes līdzekļiem izteikt sižetisko stāstu. Tādu uzvedumu galvenais akcents bija aktierspēle un pantomīma, bieži pat upurējot un nerēķinoties ar horeogrāfiju un tās likumiem. Ņemot vērā, ka baletā bija parādījies sižets un dramatiskā darbība, likumsakarīgi tapa pirmie baleta libreti. Tas kļuva par kārtējo svarīgo soli baleta mākslas attīstībā. 29. aprīlī, Žana Žorža Novēra dzimšanas dienā, mūsdienās visā pasaulē tiek atzīmēta Baleta diena.
1789. gadā Franču revolūcija viesa pārmaiņas visās dzīves sfērās, toskait arī modē. Mainījās sievietes siluets un arī viņas baleta tērps. Tas kļuva daudz vieglāks, bet galvenais modes atribūts bija kurpes bez papēža, kas stipri atviegloja dāmu kustību spējas.
Visas novitātes veicināja globālas transformācijas baletā. Tā dzima romantiskais balets, un uz baleta skatuves sākās balerīnu valdīšanas ēra.
Tieši šajā baleta attīstības periodā parādījās revolucionārs notikums baleta vēsturē – pirmā balerīna, kura uzkāpa uz pirkstu kurpēm jeb puantēm. Tradicionāli ir pieņemts uzskatīt, ka tā ir bijusi slavenā baletmeistara Filipo Taljoni meita Marija Taljoni.
1832. gadā Marija Taljoni debitēja Silfīdas lomā viņas tēva iestudējumā ar tādu pašu nosaukumu. Silfīda ir citpasaules gaisīga, maģiska bezsvara būtne. Balets kļuva par sensāciju, tas pilnībā izmainīja gan dejas, gan izrādes uztveri.
Galvenajai varonei bija izveidots speciāls tērps, lai panāktu viņas bezsvara efektu: tā bija gaisīga kleita ar zvana formas svārkiem un korseti. Bet pats neparastākais Taljoni Silfīdas tēlā bija viņas apavi, jo Marija dejoja puantēs. Pateicoties šiem speciālajiem apaviem, balerīna spēja stāvēt uz pirkstu galiem un balerīnas ķermenis izskatījās augstāks, slaidāks un elegantāks. Visā stājā parādījies vieglums un gaisīgums.
Ir arī versija, ka pirmā dejotāja, kura uzkāpusi uz puantēm, bijusi baleta prīma Karlota Grizi. Viņas zvaigžņu loma bija Žizele Ādolfa Adāna baletā. Tā laika kritiķi ir teikuši, ka "Žizelē" beidzot ir sasniegta mūzikas, pantomīmas un dejas vienotība.
