Rodiņa norāda, ka ar interesi gaida tādu klasisku romānu iestudējumus kā „Džeina Eira” Valmieras Drāmas teātrī un „Dorians Grejs” Dailes teātrī. Taču tie nav vienīgie – piemēram, Māra Ķimele ir iestudējusi Henrika Ibsena darbu „Nora”, toties Vladislavs Nastavševs – „Mēdeju”.
Arī Rozentāls pamanījis klasikas iestudējumus. „Klasikas iestudējumi ir ļoti daudz, īpaši krievu klasikas. Bet ne tikai. Man ļoti interesanta šķiet ideja par Jūliju Cēzaru Ģertrūdes ielas teātrī. Man ļoti interesanta šķiet iecere par Pēru Gintu Nacionālajā teātrī (..),” viņš uzskaita to, kas viņam iekritis acīs.
Izrāde par Jūliju Cēzaru iezīmē ne tikai tendenci radīt klasikas iestudējumus, bet arī režisoru pievēršanos mūsdienu aktualitātēm. Šo iezīmi labi raksturo arī režisora Alvja Hermaņa lēmums Jaunajā Rīgas teātrī iestudēt Mišela Velbeka darbu „Pakļaušanās” par islāma un Rietumu civilizāciju satikšanos.
Visbeidzot, vēl viena spilgta jaunās sezonas parādība ir savdabīgas sadarbības. Piemēram, režisors Dž.Dž.Džilindžers iestudēs izrādi Daugavpilī. „Es domāju, ka Džilindžeram tur varētu būt kaut kas interesants,” cerību izteica Rodiņa. Tāpat režisors Dmitrijs Petrenko strādās Liepājas teātrī un Nastavševs Dailes teātrī. „Asinsrites maiņa daudzos gadījumos (..) dod jaunu asumu,” komentēja Rozentāls.
Vienlaikus kritiķi neslēpa cerību, ka šajā sezonā nebūs situācijas, kad uz skatuves nonāk vēl negatavas izrādes. Pirmajās, kad tās izrāda var redzēt, ka iestudējumi vēl nav gatavi un rādīšanai publikai tie ir gatavi vien kādā trešajā, ceturtajā reizē. Tiesa, ņemot vērā lielo slodzi teātros, šādi gadījumi jaunajā sezonā tomēr varot būt.
