Jauno sezonu viskrasāk ir pozicionējuši divi teātri – Nacionālais teātris, kurā ir latviešu sezona bez “Žurkas”, un Jaunais Rīgas teātris (JRT), kurā turpināsies tektoniskas un dzīvi apliecinošas, ne snobiskas pārmaiņas.
“Arī Dailes teātris ir definējis – pasaules klasika jaunās interpretācijās. Tas ir programmatiski,” bilst kultūras žurnālists Atis Rozentāls.
“Nacionālā teātra programma ir ļoti interesanta un konceptuāla,” vērtē Ulberte. “Teātrim 2008.gadā jau bija latviešu sezona, to teātra sabiedrība uztvēra neviennozīmīgi. Toreiz labi konceptuāli iznāca. Man patīk ideja, ka visi latviešu darbi, turklāt dažādi.”
Rozentāls norāda, ka virziens ir tāds, kuram citos teātros var atrast paralēles. “Liepājā, Daugavpilī un vēl šur tur identitātes meklējumi redzami. Savukārt klasikā jaunās intonācijas ne tikai Dailei, kas to noformulējusi, bet arī citos teātros - gan Jaunajā Rīgas teātrī, gan Valmierā, gan Rīgas Krievu teātrī, parādās pieteikumi uz klasikas lielajām tēmām,” analizē Rozentāls.
Rozentāls arī bilst, ka ar interesi gaida “Revidenta” iestudējumu Daugavpils teātrī, ko Monika Zīle būs pārrakstījusi latgaliski. Kopš JRT vadītāja Alvja Hermaņa paziņojuma, ka Rīgā izrādi iestudēs lietuviešu režijas leģenda Eimunts Ņekrošus, tas ir teātra dzīves notikums, kas piesaista uzmanību.
“Personīgi ļoti gaidu Konstantīna Bogomolova ”Ķiršu dārzu” [Liepājas teātrī],” atzīst Rozentāls. Tas ir interesants pieteikums. Arī Indras Rogas “Hamlets” Valmierā ar Mārtiņu Meieru varētu būt interesants pieteikums,” uzskata Rozentāls.
“Es visvairāk gaidu neatkarīgās teātra trupas KVADRIFRONS uznācienu oktobrī Rīgas cirkā,” atklāj Ulberte.
Teātra speciālisti norāda, ka teātris Latvijā ir kļuvis nopietns un ir maz izklaides vienību.
Tas nozīmē, ka teātris ir prasīgs pret skatītājiem, prasa, lai domā līdzi. Arī jaunajā sezonā lielākoties ir pieteiktas nopietnas sarunas ar skatītājiem.
Teātra speciālisti arī atzīst, ka sezonas izvērtēšana, pirms vēl tā sākusies, ir mazliet rotaļa. Sarunas sezonas beigās var izvērsties krietni atšķirīgas.
