Māte un Nemāte izrādē «Divotne». Kā laikmetīgajā dejā izstāstīt sievietes pieredzi pēc bērna piedzimšanas

Laikmetīgās dejas izrāde "Divotne" tapa abām jaunajām horeogrāfēm Rūtai Pūcei un Annai Novikovai pieredzot kļūšanu par mammām un iekļaujot šo personīgo pieredzi savā mākslinieciskajā valodā – dejā. Mātes loma sievieti ierauj rūpju, pienākumu, neaptveramas mīlestības un lielas ķermeniskas pieredzes mutulī, ko ne vienmēr var izstāstīt, ne vienmēr saprast un uztvert. Dažreiz tam trūkst empātiska klausītāja, dažreiz laika, lai pati sieviete apjēgtu notiekošo, dažreiz traucē ārējās pasaules gaidas vai gaidas pašai pret sevi. Izrādē sieviete ir sašķelta divotnē – Mātē un Nemātē, lai caur iekšēju dialogu rastu ceļu, pa kuru iet turpmāk kopā pati ar sevi.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Lai arī izrāde sākotnēji divas reizes nedabūja kultūrkapitāla fonda finansējumu un horeogrāfes tādēļ bija gatavas mest pie malas jau izdarīto, pēc gada darba, kad izrāde bija jau faktiski gatava, ar trešo piegājienu, piesaistot producenti Inu Ločmeli, dejotājas saņēma nepieciešamo finansiālo atbalstu, lai 2017. gadā trijās izrādēs Rīgas Mākslas telpā "Divotne" sastaptu savu skatītāju un 2019. gadā iegūtu Dejas balvu kategorijā "Laikmetīgās dejas izrāde vai notikums".

Laikmetīgās dejas izrāde "Divotne"

"Paliek grūti izšķirt, kas īsti es esmu patiesībā. Es zinu, ka esmu māte, jo man ir bērns. Bet aiz manas mātišķās būtības, kas vēl tikai top un veidojas, es pamanu vēl citu sevi – Nemāti. Manī ir atmodusies viņa, kas atkāpās un apklusa, bērnam dzimstot. Kur viņa bija? Kāpēc viņa atgriezās. Es jūtu, ka arī viņa tagad ir cita.

Es esmu Māte, un es esmu Nemāte. Man nav jāatsakās ne no vienas, tikai jābalansē, jāpieslīpējas pašai sev. Es mācos būt Divotne,"

izrādes ideju skaidroja abas mākslinieces Rūta Pūce un Anna Novikova.

Izrādes horeogrāfes ir Rūta Pūce un Anna Novikova, kas abas pārmaiņus izrādē dejojušas duetā ar Agati Bankavu. Izrādes mūzikas komponists ir Toms Auniņš. 

Par Laikmetīgās dejas dzīvo arhīvu

Video intervija ar Rūtu Pūci un Annu Novikovu ir daļa no notikumu sērijas "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs", kas ir trīs nevalstisku organizāciju – Latvijas Dejas informācijas centra, "Tuvumi" un Horeogrāfu asociācijas – laikmetīgās dejas mākslas kopprojekts.

Pēdējo gadu attīstība laikmetīgās dejas nozarē parāda, cik daudz gan nozares profesionāļiem, gan skatītājiem dod plašāka iepazīšanās ar to, ko dejas māksla spēj piedāvāt. Projekts "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs" atklāj un sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Kopumā projekts sniedz iespēju 20 aktīvākajiem laikmetīgās dejas mākslas profesionāļiem reflektēt par savu radošo darbību. To vidū ir Olga Žitluhina, Laura Stašāne, Inta Blode, Agnese Bordjukova, Dmitrijs Gaitjukevičs, Kristīne Brīniņa, Eva Krūmiņa, Krišjānis Sants, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņs, Agate Bankava, Anna Novikova, Rūta Pūce, Jana Jacuka, Alise Madara Bokaldere un citi.

Video sižeti pieejami ik nedēļu sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv un televīzijas kanālā "ReTv".

Apkopotā veidā video intervijas, kā arī atsevišķu izrāžu pilnus ierakstus var atrast Latvijas Dejas informācijas centra mājaslapā.

Video sižetu režisore ir Kristīne Vītola, operatori – Raivo Karro, Uldis Ķikāns un Mikus Austers. Projekta vizuālo identitāti veidoja Kristīne Daukšte.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrElpa" atbalstu.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt