Par laika un telpas organizāciju laikmetīgajā dejā. Izrāde «Labra nams»

"Aizverot acis, vari vairāk ieraudzīt, ieiet dziļāk sevī un skaņā. Es domāju, ka iztēle jebkurā gadījumā ir spēcīgāks elements nekā jebkas, ko es varētu parādīt," teic horeogrāfe Ieva Gaurilčikaite-Sants par izrādi "Labra nams", ko tās apmeklētāji uztver aizsietām acīm. "Labra nams" ir telpiska skaņas horeogrāfija, kuru veidojusi mākslinieku apvienība "IevaKrish" (Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants) sadarbībā ar komponistu Jēkabu Nīmani. 

Izrādes pamatā ir Nīmaņa radītas īsas muzikālas vienības, kuru gaitu atskaņošanas laikā nosaka mākslinieku veidotā dejas horeogrāfija. Mākslinieki ar šo darbu veido radikālu pieeju dejas izrādes veidošanai, pilnībā izslēdzot vizuālo uztveri, lai runātu par to, kas ir horeogrāfija plašākā nozīmē.

"Labra nams" Baltijas dejas platformā

Krišjānis Sants saka:

"Horeogrāfija nav obligāti deja. Horeogrāfija ir laika un telpas organizācija, kā mēs organizējam kustību laikā un telpā, arī apmeklētāju kustību – vai nu fizisku, vai viņu iztēlē." 

Skaņas izrādi apmeklētāji piedzīvo ar aizsietām acīm. Tās izpildītāji ir pieci dejotāji, kuri pārnēsā un vada kopā ar skaņas inženieri Pāvilu Jurjānu speciāli izveidotus elektroniskus mūzikas instrumentus un veido telpisko skaņas ainavu. "Manuprāt, ir interesanti ieraudzīt horeogrāfiju caur citām maņām – saklausīt, sadzirdēt, sasmaržot, sajust kādu tuvumā vai tālumā, sadzirdēt dejotāju soļus un visu to veidot pašam savā galvā. Sev individuāli un neatkārtojami.

Aizverot acis, vari vairāk ieraudzīt, ieiet dziļāk sevī un skaņā. Es domāju, ka iztēle jebkurā gadījumā ir spēcīgāks elements nekā jebkas, ko es varētu parādīt,"

tā par izrādes pamatelementu – to piedzīvot ar aizsietām acīm – skaidro Ieva Gaurilčikaite-Sants. 

"Labra nams" Baltijas dejas platformā

Katrs apmeklētājs darba sākumā tiek pavadīts līdz nejauši izvēlētai sēdvietai telpā, kas ļauj ikvienam piedzīvot sev unikālu skaņas ainavu. Izrāde vienlaikus ir arī mākslas performance, apmeklētāju ievedot pieredzē, kurā katrs veido savu somatisko un ķermenisko pārdzīvojumu. "Labra nams" ir veidots ar nodomu radīt iekļaujošu klātienes mākslas darba pieredzi ārpus vizuālās uztveres. Tā konteksts ir piemērots jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no apmeklētāja redzes stāvokļa, sniedzot iespēju horeogrāfijas un dejas darbu piedzīvot arī neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem.

"Labra nams" Baltijas dejas platformā

Izrāde tiecas radīt labirinta sajūtu, fiziski to iezīmējot telpā starp 44 atstatus izvietotām sēdvietām. Komponista Jēkaba Nīmaņa radītām skaņām partitūru izveidoja "IevaKrish", par pamatu ņemot ornamentālu rakstu zīmi – astoņstūra zvaigzni. Šādi mākslinieki panāca to, ka dejotāji vienlaicīgi izpilda gan deju, gan skaņdarbu. Ap katru klausītāju ir izveidoti astoņi kustību un skaņas koridori, padarot skaņdarba izpildījumu par unikālu katram izrādes apmeklētajam.

Tikpat daudz ir iespēju pieļaut kļūdu "Labra" horeogrāfisko variāciju precīzajā pierakstā, un tieši kļūda un risinājuma meklēšana kļūst par svarīgu darba elementu un virzošo spēku, kas ir atkarīgs no visu četru izpildītāju attiecībām.

"Labra nams" Baltijas dejas platformā

Izrādi izpilda četri dejotāji – Emīlija Berga, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Darja Turčenko un Marģers Vanags, telpisko skaņu ainavu izrādes laikā vada un kontrolē Krišjānis Sants. Izrādes producenti ir Krišjānis Sants, Anna Ulberte, Ģertrūde Upeniece un kompānija "Tuvumi", izrādes audio un vizuālo identitāti veido Aleksejs Beļeckis. 

"Labra nams" Baltijas dejas platformā

Rīgā bāzētā mākslinieku apvienība "IevaKrish" sastāv no starptautiski strādājošiem horeogrāfiem, scenogrāfiem un dejotājiem Ievas Gaurilčikaites-Sants un Krišjāņa Santa. Apvienības radošā prakse raksturojama kā laikmetīgās horeogrāfijas un scenogrāfijas hibrīdforma. Daudzslāņainie dueta darbi ietver gan tiešas, vadītas pieredzes individuāliem apmeklētājiem, gan izvērstus interaktīvus notikumus lielākām skatītāju grupām.

"Mūs interesē tādu darbu radīšana, kas abiem, izpildītājiem un apmeklētājem, sniedz ja ne vienādus, tad līdzīgus pieredzes punktus," skaidro duets.

"Labra nams" Baltijas dejas platformā

Viņu radošajā biogrāfijā ir dalība laikmetīgās mākslas, teātra un mūzikas notikumos ar instalācijām un performancēm, tajā skaitā performatīvā mākslas instalācija "Uzdzist" Rīgā 2018. gadā, dejas izrādes "Labrys" 2019.–2021. gadā Latvijā, Lietuvā, Vācijā un Čehijā un "Tuvumā Tukšums" 2019. gadā Zviedrijā un Latvijā, instalācija "Divu metriku polemika" un performance "Polimetriku variācijas" Otrajā Rīgas starptautiskajā lLaikmetīgās mākslas biennālē un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2020. un 2021. gadā Latvijā, dalība izstādē "Lauka pētījumi" ar instalāciju un 50 dienu procesuālo performanci 2021. gadā Cēsīs. Mākslinieki savus darbus ir izrādījuši tādos festivālos kā "Survival Kit", "Laiks Dejot", "Homo Novus", "Baltā nakts", "Spectaculare" Prāgā, "Tanzmainz" Maincā, kā arī Beļģijā, Norvēģijā un citviet Eiropā. 

''IevaKrish'' 2021. gadā ir saņēmuši dejas balvu nominācijā "Laikmetīgās dejas horeogrāfi". 2016. gadā Krišjāņa veidotā izrāde "Vērpete" saņēma ''Spēlmaņu nakts'' balvu nominācijā "Laikmetīgās dejas notikums". Abi mākslinieki ir dibinājuši un vada biedrību un performatīvās mākslas kompāniju "Tuvumi" kopā ar Annu Ulberti un Alekseju Beļecki.

Apvienības "IevaKrish" darbs "Labra nams"

Par Laikmetīgās dejas dzīvo arhīvu

Saruna ar mākslinieku apvienību "IevaKrish" ir daļa no notikumu sērijas "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs", kas ir trīs nevalstisku organizāciju – Latvijas Dejas informācijas centra, "Tuvumu" un Horeogrāfu asociācijas – laikmetīgās dejas mākslas kopprojekts.

Intervijā redzami fragmenti no izrādēm "Inside" Latvijas Nacionālais teātris, Rīga, 2011.; "Astoņpadsmit soļi" Olgas Žitluhinas dejas kompānija, Rīga, 2009; "Atgriešanās", VEF kultūras pils, Rīga, 2016.; "Par ko sapņo meitenes", Latvijas Nacionālais teātris, Rīga, 2011; " Persona- Less", BETANOVUSS, Rīga, 2011.; "Atved mani mājās. Tiešsaistē.", Rūpnīca RER, Rīga, 2021

Pēdējo gadu attīstība laikmetīgās dejas nozarē parāda, cik daudz gan nozares profesionāļiem, gan skatītājiem dod plašāka iepazīšanās ar to, ko dejas māksla spēj piedāvāt. Projekts "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs" atklāj un sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Kopumā projekts sniedz iespēju 20 aktīvākajiem laikmetīgās dejas mākslas profesionāļiem reflektēt par savu radošo darbību. To vidū ir Olga Žitluhina, Laura Stašāne, Inta Blode, Agnese Bordjukova, Dmitrijs Gaitjukevičs, Kristīne Brīniņa, Eva Krūmiņa, Krišjānis Sants, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Agate Bankava, Anna Novikova, Rūta Pūce, Jana Jacuka, Alise Madara Bokaldere un citi.

Video sižeti pieejami ik nedēļu sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv un televīzijas kanālā "ReTv".

Apkopotā veidā video intervijas, kā arī atsevišķu izrāžu pilnus ierakstus var atrast Latvijas Dejas informācijas centra mājaslapā.

Video sižetu režisore ir Kristīne Vītola, operatori – Raivo Karro, Uldis Ķikāns un Mikus Austers. Projekta vizuālo identitāti veidojusi Kristīne Daukšte.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrElpa" atbalstu.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt