Kultūrdeva

"Kultūrdeva"

Kultūrdeva

Kultūrdeva

Kultūrdevas ABC: Rīgas pantomīma

Kā tapa Rīgas pantomīma?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem un 5 mēnešiem.

Melnbalti triko, balti nogrimēta seja un sarkanas lūpas ir pamatelementi, kas lielākajai daļai asociējas ar aktierspēles veidu, ko sauc par pantomīmu. Ansamblis “Rīgas pantomīma” pirms vairāk nekā 60 gadiem radās gandrīz vai nejauši.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

1956. gadā Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes uzņemšanā caurkritušie jaunieši –  Pauls Butkēvičs, Juris Strenga, Leons Krivāns, Ilze un Uldis Vazdiki – izveidoja celtnieku kultūras namā “Oktobris” amatieru studiju, kuru drīz vien sāka vadīt Dailes teātra aktieris Roberts Ligers. Vēlāk trupas aktierus uz Dailes teātri pārvilināja režisors Eduards Smiļģis, un Ligers nolēma –

lai pasargātu savu nākamo trupu, turpmāk viņš veidos tikai tādu teātri, kurā nav vārdu!

Tomēr no Eduarda Smiļģa jaunais ansamblis pārņēma trīs savas darbības pamatprincipus – skaidrību, kaislību un vienkāršību. 

Ansamblis “Rīgas pantomīma” nekļuva par profesionālu teātri, lai gan savas pastāvēšanas ziedu laikos – 1960. un 1970. gados – nozīmīgi ietekmēja Rīgas kultūras dzīvi. Tā kā padomju okupācijas apstākļos īstas sarunas starp cilvēkiem varēja notikt tikai ar simbolu starpniecību, Latvijā šajā laikā milzīgu uzplaukumu piedzīvoja dzeja. Pantomīma kā kustību māksla, kurā idejas tiek atklātas ar sejas mīmiku un ķermeņa žestiem, arī ir šādām sarunām ļoti piemērota telpa.

“Rīgas pantomīma” veidoja gan filozofiskas oriģinālizrādes, gan satīriskus vēstījumus, gan klasikas iestudējumus. Ansambļa pirmā pilnmetrāžas izrāde “Ceļš” 1969. gadā tika veidota pēc Imanta Ziedoņa dzejas motīviem. Izrādes centrā bija Cilvēks, bet pārējie aktieri iemiesoja dažādus galvenā varoņa iekšējās pasaules konfliktus.

“Rīgas pantomīmas” izrāžu veidošanā piedalījušies vairāki ievērojami cilvēki – piemēram, 1975. gadā pēc Imanta Kalniņa “Ceturtās simfonijas” motīviem tika uzvesta izrāde “Simfonija”, kuras zilos kostīmus veidoja mākslinieks un scenogrāfs Ilmārs Blumbergs. Tajā gadā trupa arī pirmoreiz devās uz Rietumiem un Vācijas pilsētā Hallē notiekošajā Starptautiskajā jaunatnes draudzības festivālā ieguva zelta medaļu. Vēlākajos gados ansamblis viesojās arī Somijā, Francijā, Austrijā, Čehijā, ASV un citās valstīs.

Aktieris Roberts Ligers “Rīgas pantomīmu” vadīja līdz pat 2013. gadam, un starp viņa skolniekiem ir režisors Alvis Hermanis, mākslinieks Ilmārs Blumbergs, aktrise Raimonda Vazdika, fotogrāfs Valts Kleins, mākslinieks Jānis Anmanis un citi. Tomēr par Latvijā visu laiku izcilāko mīmu kļūst viņa skolnieks Ansis Rūtentāls, kurš 1978. gadā izveido pats savu – slaveno Anša Rūtentāla kustību teātri. “Rīgas pantomīma” darbojas joprojām, un kopš 1973. gada viņi par savām mājām sauc VEF Kultūras pili. 

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti