"Contact Gonzo" sastāvā šobrīd ir četri dalībnieki - Juja Tsukahara, Takuja Matsumi, Masakazu Kobajaši un Keigo Mikajiri. Viņi ir izveidojuši izteikti fizisku kustību metodi, kas apvieno kontaktimprovizācijas, cīņas mākslu, performances, interneta vides un urbānās kultūras elementus un ir balstīta gan ķermeņa izturībā un spēkā, gan cieņpilnā attieksmē vienam pret otru.
"Patiesībā viņi neviens nav dejotājs. Viņi satikās mākslas akadēmijā Osakā, viņiem ir diezgan dažādas ar mākslu saistītas izglītības - viens no viņiem ir podnieks, citi vairāk saistīti ar video un telpu. Viņi paši ir attīstījuši savu kustības stilu, ko viņi sauc par "Contact Gonzo" metodi. Tas viss kopā izskatās it kā nejauši, bet dažu sekunžu laikā saproti, ka tur ir ļoti smalka sadarbība starp dalībniekiem, ar ļoti lielu cieņu un uzticēšanos vienam pret otru. Darbības, ko viņi veic, no malas izskatās ļoti brutālas, asas, ar milzīgu fizisku spēku," stāsta Latvijas Jaunā teātra institūta pārstāve Laura Stašāne.
Rīgā "Contact Gonzo" puiši strādās ar septiņiem latviešu jaunākās paaudzes horeogrāfiem: Dmitriju Gaitjukeviču, Aldi Liepiņu, Elīnu Lutci, Robertu Muciņu, Sergeju Taraseņu, Evu Vancāni, Kristīni Vismani. Viņu studija ir Grīziņkalna ielas, laukumi un parki, īstenojot projekta "Deja iziet pilsētā" ieceri paplašināt dejas ierasto praksi un teritoriju, novirzot izpētes un izrāžu tapšanas procesu uz Rīgas apkaimēm un padarot šo pilsētas daļu redzamo un neredzamo ainavu par izrādes centru.
"Viņi ir diezgan daudz ceļojuši, tai skaitā uzstājušies Ņujorkas [Modernās mākslas muzejā] MoMA. Katru reizi tā bija cita situācija, cits konteksts. Es viņu pēdējo reizi redzēju Vācijā. Tas, kas man ļoti patika un ko es gribu, lai arī Grīziņkalnā izdarām - to laiku, ko viņi pavada pilsētā, viņi dzīvo pa pilsētu, kustas kā dzīvs organisms, vāc kaut kādas lietas un no tā veido instalācijas un objektus, kurus integrē priekšnesumā," norāda Laura Stašāne.
"Contact Gonzo" arsenāls ir viņu ķermeņi, ar kuriem viņi pēta saskarsmi un atrašanos telpā - vai tās būtu pilsētas ielas Tokijā, metro stacijas Maskavā, futbola laukums Kioto, koncertzāle Reikjavīkā vai MoMA muzejs Ņujorkā. Viņu performances var vērot kā aizraujošas, virtuozas inteliģentu ķermeņu sadursmes, kurās jūtams gan brutāls spēks, gan senlaicīgs bruņnieciskums, gan krietna deva pašironijas. Viņu darbošanās jau no pirmssākumiem bija diezgan ekscentriska, riskanta un jautra - rullēšanās lejā pa garu kalna nogāzi, krītošu lapu ķeršana rudenī, sekošana briežu medniekiem, lēkšana no telefona būdiņām vai šļūkšana pa betona virsmām. To visu dalībnieki filmēja un video drīz kļuva par svarīgu viņu darba mediju.
"Contact Gonzo" un latviešu dejotāju sadarbības rezultāti tiks rādīti publikai Grīziņkalnā 23. un 24.augustā.
Savukārt septembrī Rīgā turpināsies cits "Deja iziet pilsētā" projekts "Dzīvojamā istaba", kas būs skatāms 12. un 13.septembrī Sarkandaugavā. Austriešu horeogrāfs Villijs Dorners uzturēsies Rīgā un vairāku nedēļu garumā strādās ar latviešu horeogrāfiem un dejotājiem, attīstot performances noteiktā Rīgas apkaimē. Radošais process, tāpat kā performances, pamatā notiks pilsētvidē, kļūstot par apkaimes ikdienu un ļaujot vietējiem iedzīvotājiem un nejaušiem garāmgājējiem kļūt par mākslas projekta tapšanas lieciniekiem.
Projekta "Deja iziet pilsētā" noslēgumā trīs Eiropas pilsētu - Rīgas, Terni Itālijā, Krakovas Polijā - jaunie dejotāji tiksies Rīgā uz kopīgu radošo laboratoriju, kuras laikā jaunie mākslinieki realizēs jauniegūtās prasmes strādāt pilsētvidē, lai Rīgā radītu savu mini-izrāžu sēriju. Visās minētājās pilsētās būs notikušas starptautiski atzītu horeogrāfu rezidences sadarbībā ar vietējiem māksliniekiem, pētot dejas un urbānās vides mijiedarbību.
Kā jau vēstījām, projekts "Deja iziet pilsētā" aizsākās maijā. Pirmo projekta izrādi "No Vecmīlgrāvja ar mīlestību" veidoja horeogrāfs Kūns Augustainens.
