Viņi daudz staigāja apkārt pa Vecmīlgrāvi un daudz sarunājās ar vietējiem iedzīvotājiem, tad atgriezās atpakaļ studijā, iedvesmojās un atveidoja kādu citu. Iedvesmoties, nevis kādu kopēt - tāda ir ideja. Es izmantoju nelielus teatrālus līdzekļus, integrēju tos kustībā. Mēs daudz strādājam pie kustību kvalitātes. Viena no kvalitātēm ir sakārtot to jucekli un nekārtību. Sākotnēji mēs daudz sarunājāmies ar iedzīvotājiem, jautājām, ko viņiem nozīmē šī pilsēta – ko nozīmē Rīga, ko nozīmē Vecmīlgrāvis, kas ir Latvija, kādu viņi to redz. Mēs šos jautājumus tulkojām fiziskā veidā," par dejas tapšanas gaitu stāsta Kūns Augustainens.
Kūns Augustainens ir no pasaulē pazīstamās Beļģijas kompānijas "Les ballets C de la B". Kopš 1997.gada Augustainens iestudē pats savas izrādes kopā ar virtuozajiem "Les ballets" dejotājiem, no kurām vairākas ir izpelnījušās plašu starptautisku atzinību. Pēdējā laikā Augustainens strādā kā individuāls mākslinieks un ir veidojis izrādes Palestīnā un Austrālijā. Augustainena darbi atklāj mākslinieka aizrautīgo interesi par apkārt notiekošo un tiem piemīt "Les ballets C de la B" raksturīgais rokraksts - tie ir eklektiski, enerģiski un apvieno laikmetīgo mākslu un popkultūru.
Jaunā izrāde, pie kuras mākslinieki sāka strādāt jau pagājušā gada oktobrī, iepazīstot Vecmīlgrāvja apkaimes ainavu, tradīcijas, iedzīvotājus, ir stāsts par kopienu, kurā visi ir kopā un katrs pats par sevi. Kūns Augustainens Rīgā bija ieradies jau pērn oktobrī, lai kopā ar dejotājiem iepazītu Vecmīlgrāvi un tā iedzīvotājus. Dejotāja Elīna Lutce un Dmitrijs Gaitjukevičs ar aizrautību stāsta, kā rit darbs pie izrādes.
Gājām uz parkiem, kafejnīcām, ļoti izpētījām vidi un intervējām cilvēkus, kā viņi šeit jūtas. Protams, cilvēki ir dažādi, sākumā domā, ka viņiem grasās kaut ko pārdot un saka "Nē, nē, mums neko nevajag!". Daži jautā, kāpēc mums interesē Vecmīlgrāvis, jutās lepni, ka kādam tas interesē. Process pirms bija ārkārtīgi interesants," uzsver Elīna Lutce.
Izrāde notiks ārtelpā un tiks rādīta divus vakarus divās vizuāli un emocionāli atšķirīgās Vecmīlgrāvja vietās - 18.jūnijā plkst. 19 daudzdzīvokļu namu pagalmā Ziemeļblāzmas ielā 51, bet 19.jūnijā plkst. 19 kultūras pils "Ziemeļblāzma" parkā. Viss sāksies ar cienastu pie kopīga galda un turpināsies ar jauno dejas mākslinieku priekšnesumu.
"Ja mēs runājam par kustību, kā strādā ar mums, iztīrot kustību, materiāls izskatās nelatvisks, jo pavisam citādāk kustas šie cilvēki, kurus es zinu ļoti labi, bet kuri kustas citādāk pēc tam, kad iztīra materiālu. To dejo pavisam citi cilvēki. Ļoti interesanta lieta, jo neko tādu īpašu jau Kūns nedara, viņš pievērš ļoti lielu uzmanību detaļām, ko mēs varbūt dažreiz palaižam garām vai neuzskatām to par tik svarīgu," stāsta Dmitrijs Gaitjukevičs.
Viens no dejotājiem Aldis Liepiņš ir hiphopa dejotājs, pārējie - laikmetīgās dejas horeogrāfi. Bet Kūnu Augustainenu sajūsminājusi latviešu tautas deja: "Es biju pārsteigts, kad pirms viena gada iestudēju darbu Palestīnā - valstī, kur tautas deja ir ļoti spēcīga, ļoti dzīva un ikviens zina deju soļus un tautasdziesmas. Es nezinu nevienu beļģu tautas deju. Kad es šeit dejotājiem jautāju, kā šeit ir ar tautisko deju, viņi teica, ka latviešiem ir liels dejas festivāls ar tūkstošiem dejotāju. Lūdzu dejotājiem padejot, mēs sākām strādāt, es viņiem jautāju - ja jums tas interesē, mēs to iekļausim izrādē, un tā ir viena lieta, pie kā strādājam."
"Viņš kaut ko nedaudz pārveidoja, kaut ko atstāja kā jau laikmetīgā dejā, bet, jā, viņš jau no paša sākuma zināja, ka tur būs latviešu tautas deja. Man negribas teikt, ka mēs nevaram kustēties tik kvalitatīvi, varam, bet tas ir pavisam cits veids, ko es redzēju mēģinājumos. Tas ir ļoti vērtīgi," norāda Aldis Liepiņš.
Horeogrāfs latviešu dejotājus raksturo kā ļoti atvērtus, kas kāri uztver jaunas lietas un ar viņiem ir ļoti viegli strādāt. Dejotāji atzīst - izrāde būs viņu un horeogrāfa kopdarbs.
Horeogrāfa Kūna Augustainena deja ir viena no šī gada laikmetīgās dejas notikumiem projektā "Deja iziet pilsētā", kas ir izrāžu sērija pilsētvidē, ko dažādās Rīgas apkaimēs veido dažādi starptautiski atzīti ārvalstu laikmetīgās dejas mākslinieki sadarbībā ar latviešu dejotājiem.
Latvijas Jaunā teātra institūta pārstāve Laura Stašāne norāda: "Tas ir projekts, kas prasa ļoti aktīvu līdzdalību no Latvijas dejotāju puses, arī pamatīgu izpēti katram projektam, arī laiku, līdzekļus un daudzu cilvēku iesaisti. To apzinoties, mēs to būvējām 2014.gadam, mazliet sākot ar pilotprojektiem. Laiks, ko horeogrāfi šeit strādā, ir īss - trīs nedēļas, bet tas ir ļoti intensīvs laiks, jo dejotāji tiešām strādā sešas dienas nedēļā no agra rīta līdz vēlam vakaram."
Projektā "Deja iziet pilsētā" ir iesaistītas trīs Rīgas apkaimes - Vecmīlgrāvis, Sarkandaugava un Grīziņkalns. Augustā un septembrī gaidāmas vēl citas laikmetīgās dejas izpausmes pilsētā.
