Ģertrūdes ielas teātrī top izrāde-eksperiments «Nu kurš mani beigās atcerēsies?»

21. aprīlī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos Barbaras Lehtnas izrāde "Nu kurš mani beigās atcerēsies?", piedaloties skatuves mākslas neprofesionāļiem, kas iepriekš pieteikušies teātra eksperimentam, informēja teātra pārstāvji.

Izrāde top, Ģertrūdes ielas teātrim sadarbojoties ar Paides teātri Igaunijā. Izrādes Rīgā notiks 21., 22., 23. aprīlī.

"Izrādes nosaukumā uzdotais jautājums radās, kad es sāku domāt par savu nāvi. Patiesībā vairāk par to, kas pēc manis paliks. Galu galā mums visiem ir cilvēki, kuri vairs nav starp mums. Vai varbūt viņi joprojām ir – mūsu atmiņās? Ja nu mēs viņus atceramies citādākus nekā viņi bija? Kādas bija viņu balsis? Kā smaržoja viņu āda? Kas viņiem lika smieties? Manuprāt, tas, kā mēs izvēlamies kādu atcerēties, ir tikpat politiska atbildība kā intīms labsirdības žests. Tāpēc es meklēju cilvēkus, kuri būtu gatavi mani atcerēties ar sirsnību. Varbūt tas varētu būt tu?" teikts izrādes aprakstā.

Izrādē "Nu kurš mani beigās atcerēsies?" Barbara Lehtna pēta, kā kolektīvā rīcībspēja var tikt dalīta starp nepazīstamiem cilvēkiem, uzņemoties atbildību par kāda cita identitāti. Pirms izrādes māksliniecei bijusi stundu ilga tikšanās ar katru no trīs brīvprātīgiem izrādes dalībniekiem, lai viņi kļūtu par Barbaras identitātes glabātājiem. Šīs stundas laikā dalībnieki var Barbarai izstāstīt, kas viņai būtu jādara, lai viņi Barbaru atcerētos pēc iespējas ilgāk. Pēc tam dalībnieki tiek aicināti uz skatuves, un viņiem tiek uzdoti dažādi jautājumi par Barbaru skatītāju priekšā, kuri nav satikuši Barbaru un kuriem nav priekšstata par viņu. Izrādei attīstoties, likmes kļūst augstākas un jautājumi – personiskāki un intīmāki.

Izrādes režisore ir Barbara Lehtna, dramaturģiju veidojusi Linda Krūmiņa, māksliniece – Paulīne Kalniņa. Izpilda – Katrīna Dūka. Konsultante – Dr. Konstantina Georgelou (Nīderlande).

Izrādes 21. un 23. aprīlī – latviešu valodā, izrāde 22. aprīlī – angļu valodā.

Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Igaunijas Kultūras fonda un "Nordic Culture Point" finansiālu atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt