Dzimšanas dienas rītā Ēriks Vilsons savu monoizrādi spēlēja Ventspils tehnikuma audzēkņiem. Viņš atzina, ka nodibināt saprašanās tiltu klātienē esot daudz vieglāk. Programmā “Latvijas skolas soma” tapušas jau vairākas izrādes, tostarp dziļi personiskais “Magadanas stāsts”, jo Ēriks pats dzimis Tālajos Ziemeļos izsūtīto ģimenē. Savukārt izrāde–saruna par vecāku un bērnu attiecībām, ko pēc Blaumaņa lugas “Pazudušais dēls” motīviem Ēriks Vilsons kopā ar dēlu Robertu Vilsonu izveidoja pirms gada, ir pirmā, kas no pilnas skolas zāles pārcelta virtuālajā vidē.
Vilsons pastāstīja, ka izrādē apskatītās problēmas ir mūžsenas. Spēlējot izrādes jauniešiem, aktieri visvairāk interesē skatītāju viedoklis un pasaules redzējums. Viņš pauda, ka ir svarīgi apstāties un padomāt, no kurienes nākam un kur ejam.
Izrādes pārlikšana no klātienes digitālajā vidē prasījusi nedēļu, kopā ar jauniešiem piedzīvotas jau vairāk nekā 20 izrādes.
“Tā tas ir, ka man šodien ir tāda pamatīga darba diena. Un jāsaka, ka tas ir pats labākais, kas var būt – man ir tādas skumjas dzimšanas dienās! Jo ne jau tāpēc, ka tu paliec vecāks, tas ir neizbēgami, bet ir kaut kas tāds… Laikam pirms dzimšanas sindroms,” pastāstīja Vilsons.
“Dzimšanas sindromu” pagājušā gadā apliecināja arī Ērika Vilsona pieteikums rakstniecībā – apgādā “Dienas Grāmata” iznāca viņa debijas romāns par skatītājam apslēpto teātra aizkulišu dzīvi “ME&MO”, un arī tagad rakstīšanas “nelaime” turpinoties. Kas īsti top, Vilsons vēl neatklāja, bet pats sev dzimšanas dienā novēlēja radošu darba prieku:
“Tad, kad tu nepieraksti kaut ko, neizdari kādu darbu, noslinko tanī mirklī, tas ieskrien Visumā, un var gadīties, ka otra iespēja nebūs! Es novēlu sev to nepalaist garām!”
